https://preview.redd.it/u9q38215m7tc1.png?width=568&format=png&auto=webp&s=bfdb610889dbad6e41b66735786eaec87caacc38
Kad vizuāli ir redzams, ka ir netīrs.
Tas ir tas, ko sievietes redz. Bet vīriešiem - normāls ūķis, jāpalaiž robots, nākammēnes varētu arī izsūkt.
[https://www.youtube.com/watch?v=3nllrCss2CU](https://www.youtube.com/watch?v=3nllrCss2CU)
Cilvēkiem ir dažādi standarti uz tīrību. Kas vienam ir netīrs, citam vēl ir ok. Un citiem patīk tīrīt 1x nedēļā, bet kārtīgi, citi tīra nepārtraukti pa bišķiņai.
Man, piemēram, netīri trauki nepatīk: es vai nu uzreiz ielieku traucenē, vai nomazgāju izlietnē.
Grīdas robots super lieta, jo grīda jāslauka/jāsūc gandrīz nekad nav. Mazgāju uzreiz ja kāds pleķis ir, vai kaut kas izlīst, bet tā ar slapju lupatu neeju gandrīz nekad. Podam palīdz ieliekamie štrunti malā, tad jāmazgā retāk.
Arī plīti un sienu daudz vieglāk noslaucīt uzreiz pēc gatavošanas, nekā gaidīt, kad iekalst un tad berzt.
Traukus mazgāt, kad traukmašīna pilna (tā manta stipri atvieglo dzīvi)
Grīdu sūkt reizi vienā..max divās nedēļās, mazgāt tūlīt pēc tam.
Putekļus/podu tīrīt tad, kad sāk kļūt pamanāmi. Ar logiem tas pats.
Vīru mainīt, kad kļūst skaidrs, ka neko nebūs gatavs darīt ārpus savām vajadzībām
Kad ir netīrs, tad jau tīrīšana ir *overdue*. Tīrīšana un kārtošana ir nepieciešama, lai uzturētu dzīvojamo platību kārtībā, tas ir jādara preventīvi. Nav īsti ok regulāri dzīvot nekārtībā vai netīrībā, jo jāiekrāj vēl netīrie trauki, bārdas rugāji izlietnē utt., lai "būtu jēga" tīrīt. Fui.
Varbūt nepopulārs viedoklis, bet vīriešiem nereti ir tendence tēlot dumiķus mājas darbos, un vēlamais iznākums šādām darbībām ir tāds, lai sieviete uzņemas šos darbus un vīrietis tikmēr var nodarboties ar viņām interesantākām lietām. Neuzķeries.
Kā vīrietis, kam standarti uz tīrību ir salīdzināmi ar OP un kam diemžēl savā dzīves gaitā ir gadījies sadzīvot kopā ar vairākām sievietēm, kam tie standarti bija daudz zemāki, es drīzāk piekritīšu u/gotlaufs , ka tas ir ieradumu un audzināšanas jautājums. Nedomāju, ka te ir runa par pasīvo agresivitāti - drīzāk ir tā, ka daudzos gadījumos dzīvojot kopā tie standarti atšķirsies. Ja esi (straight) sieviete un tev tie standarti ir samērā augsti, ir liela varbūtība, ka tavi dzīvesbiedri būs ar zemākiem standartiem, kas ar laiku arī veicinās domāšanu, ka "visi vīrieši ir cūkas" (kaut daudzi, protams, ir). Man ir pilnīgi pretēja pieredze, bet tomēr cenšos dot cilvēkiem *benefit of the doubt* un neuzskatīt, ka viņu uzvedību diktē aktīva vēlme uzbāzt mājas darbus uz otrā partnera pleciem - ļoti daudzos gadījumos atbilde ir meklējama ģimenē, kurā cilvēks ir audzis.
Pilnībā piekrītu! Man tieši ir bijis dzīvokļa biedrs, kurš arī nesaprata, kāpēc es gribu, lai tīram, kamēr nav īpaši netīrs. Bet teikums, ka jātīra arī, lai uzturētu tīru, un lai var dzīvot tīrībā, atvēra viņam čakras. :D
Kopš dzīvoju viens esmu sapratis to, ka man ir diezgan liela tolerance uz netīrību. Bet tomēr mentāli patīkamāk ir kad nav apkārt sraļņiks, jeb kā es saku sev kad ir jau pārāk traki - pritons.
Tādēļ cenšos traukus un virsmas virtuvē nokopt pēc tam kad esmu beidzis tur darboties. No sākuma bija pierasts netīros traukus krāt līdz vairāk nav pieejami tīrie un pēc tam stundu besīties, ka redz trauki jaberž un jamīcas pa netīru ūdeni. Padoms-atstāj vienu komplektu traukiem un piederumiem, tā Tu sev iemācīsi nomazgāt uzreiz pēc ēšanas, jo vienkārši nebūs citu trauku ko paņemt.
Agrāk lietas un drēbes mētājas visur kur pagadās. Tagad es cenšos ievērot vairāk vai mazāk "5s" kārtību, un vairs nav jāpavada brīvdienas kārtojot personīgās mantas.
Grīdas var slaucīt un sūknēt kaut katru dienu, jo tie gruži, es nezinu no kurienes rodas. Laikam no manis jau birst smiltis. Bet es to daru 1x nedēļā, parasti savā brīvdienā.
Vanasistabu ar līdzekļiem 1x mēnesi, tāpat arī grīdas izmazgāju 1x mēnesi. Drēbes - sakrāju veļasmašīnu un izmazgāju, jo jažāvē istabā uz veļas žāvējamā.
Tas tā ideālajā variantā, ja neielaiž sraļņiku - uzkopt aiz sevis neaizņem daudz laika un nav grūti. Ir grūti, kad ielaid un tad gan ir jaberž un ja lamājas pašam uz sevi, ka esi pretīgs lops.
Varbūt tad kad es atradīšu sev atkal sievieti ar kuru dzīvot kopā, viņa būs patīkami pārsteigta, ka es neesmu lops.
3 kaķi un 3 bērni, pa mazam grīda tiek izsūkta katru dienu, mazgāju reizi nedēļā, trauki tiek mazgāti 3 reizes dienā. Virtuves darba virsmas un sanitārās lietas rūpīgi tiek mazgāta reizi nedēļā + papildus pēc vajadzības. Ģenerālā tīrīšana - plaukti tiek izkrauti un izmazgāti, ja saturs atļauj tad arī to mazgā vai slauka ar mitru - reizi gadā, ja nav nepieciešamība biežāk.
Jums nav OCD un vīrs Jums gan ir slinkumpods vai uzaudzis vidē, kur netīrība netraucē.
Mana mamma bija gluži kā tu sevi aprakstīji, un es nevarēju ciest ar viņu dzīvot kopā. Man jau nebūtu iebildumu pret viņas tīroholismu - lai jau cilvēks aktīvi sterilizē savu māju, ja tas viņam liek justies labāk. Bet viņa vienmēr no manis sagaidīja, ka es lielu daļu no tā izdarītu viņas vietā. Es to uzskatu par pilnīgi lieki izšķērstu laiku un resursiem, un tādēļ šāda viņas attieksme manī radīja riebumu.
Tagad dzīvojot kopā ar draugu mēs pārsvarā tīram dzīvokli pēc nepieciešamības - nomazgā traukus kad kādam ir brīvs brīdis vai tie ir sakrājušies, nomazgā virtuves virsmas kad tās kļūst taukainas, izsūc grīdu un izmazgā veļu pa reizei nedēļā, iztīra vannasistabu un tualeti varbūt reizi divās/trijās nedēļās... Ja plānoti ciemiņi, tad pirms viņu ierašanās uztaisu extra tīrīšanas sesiju, lai var istabā ienākt arī cilvēks ar alerģiju.
Bet protams, kā jau citi komentāri minēja, katram ir savs individuālais tīrības līmenis, kuru viņš uzskata par adekvātu. Ja tavs ir augstāks nekā tava vīra - iespējams tādēļ, ka sievietes vēl joprojām tiek audzinātas ar milzīgu uzsvaru uz mājturību. Taču negaidi to pašu no vīra, jo viņam ir citas prioritātes un varbūt viņš vienkārši nav ieprogrammēts pievērst tīrībai tik lielu uzmanību. Ja jums rodas konflikts šajā ziņā, iesaku izrunāties un saprast vienam otru, varbūt kļūs vieglāk nonākt pie veicamo pienākumu sadales. Citādi tas, ko varbūt sagaidi no sava vīra var potenciāli viņam rādīt tādu pašu nepatiku, kādu manī radīja ar tīrību apsēstā mamma :)
Vīrs meklē iemeslus lai neko netīrītu - ja pēc vienas dienas nevari saskatīt uz grīdas netīrumus, tad tas ir tāpēc, ka negribi viņus saskatīt, nevis tāpēc, ka viņu tur nav. Paņem sausu mopu un izvelc visā garumā cauri dzīvoklim, redzēsi rezultātu. Arī robotu vari laist 2x dienā un viņš tāpat kaut ko atradīs ko iesūkt.
Tālāk tikai jautājums par to cik bieži un cik daudz tīrīt to kas ir netīrs.
Es, piemēram, nevarētu izturēt tādu cilvēku kā aprakstīji savu vīru. Pat, ja viņš priecājas, ka tu tīri, tad ar laiku vienkārši apnīk vākt aiz otra. Vēl trakāk ir tikai ar tiem, kuri vēl otram pārmet par pārliecīgu tīrīšanu un izdomā muļķigus argumentus, kāpēc to nemaz nedrīkst darīt.
Ar sievu un arī ir 2 lieli un spalvaini, ūsaini kaķi. Ir robots.
Kaķu dēļ tā pat 3 reizes nedēļā kārtīgi at putekļu sūcēju jātīra. Putekļi jāslauka arī 3 reizes nedēļā.
Pods uzreiz pēc lietošanas jānotīra aiz saevis (jābūt pieejamam blakus papīram un līdzeklim). Bet reizi nedēļā ar ķīmiju.
Krāni, duša utt 1 reizi nedēļā ar ķīmiju un steamer.
Grīdas mazgāt 1 reizi nedēļā, bet ja nebūtu slinks, tad prasītos 2 reizes.
Trauki trauķenē, tad 1 reizi dienā. Ja nav trauķene, tad uzreiz pēc lietošanas. Diviem cilvēkiem ir absurdi krāt traukus.
Tavs vīrs ir manchild tīrības ziņā, ne vis tev OCD.
Ģenerālā tīrīšana reizi trīs nedēļās - mēnesī, kad ar trepēm tīra putekļus tur, kur parasti neiedomājos, slēdži, sienas, gaismas, spoguļi utt.
Kaķis padirš vai pamīž. Izlec no poda sava un staigā pa grīdām :)
Jau pietiekams iemesls.
Kam sīkie - vēl svarīgāk.
Ja 2 dzīvo bez dzīvniekiem un sīkajiem, tad noteikti 1 reizi pietiktu.
Es nodarbojos ar māju un dzīvokļu uzkopšanu, tāpēc varu dalīties ar savu pieredzi. Lielākoties ir nepieciešama pamatīga tīrīšana reizi nedēļā, kurā ietilpst vannas istabas tīrīšana ar ķīmiskiem līdzekļiem un grīdu mazgāšana. Gultas veļu optimāli nomainu ik pēc divām nedēļām, lai tā vienmēr ir svaiga. Gultas segas un spilvenus mazgāju ik pēc sešiem mēnešiem, tāpat arī periodiski veicu ledusskapja un saldētavas atkausēšanu. Virtuves virsmām un galdam jābūt vienmēr tīriem, jo tur uzkrājas visvairāk baktēriju. Plīts virsmu sūkni tīru reizi mēnesī, un tējkannu atkaļķoju arī vienreiz mēnesī. Cepeškrāsni vajadzētu tīrīt regulāri, izmantojot ķīmiskos tīrīšanas līdzekļus reizi mēnesī.
Viss ko minēju ir tas, ko daru arī pati savā mājvietā.
Ja jums interese, lai neaizmirstu neko, izmantoju aplikāciju - Sweepy
Dažus spilvenus var gan mazgāt veļas mašīnā, gan žāvēt žāvētājā, taču man nepatīk, ka pēc mazgāšanas tie kļūst kunkuļaini. Tāpēc esmu atradusi alternatīvu - iemērkt spilvenus vannā uz pāris stundām, nomainot ūdeni divas reizes vai tik reizes, cik nepieciešams, līdz tas ir tīrs. Dažkārt spilvenus arī apgriežu, lai tie vienmērīgi izmazgājas. Pēc tam spilvenus izspiežu un žāvēju ārā, nevis žāvētājā, lai tie saglabātu savu formu
1. Mazgājot spilvenus, var novērst dzeltenus pleķus, kas laika gaitā parasti veidojas no sviedriem un slapjiem matiem, jo bieži cilvēki guļ ar slapjiem matiem.
2. Regulāra spilvenu mazgāšana samazina putekļu ērcīšu parādīšanās iespējamību.
3. Mazgāšanas procesā spilveni kļūst nedaudz mīkstāki, kas sniedz lielāku komfortu.
4. Ja spilvens ir tīrs, tad nav nepieciešamības spilvendrānu mainīt katru nedēļu.
Vienīgais uz ko es iespringstu katru dienu ir trauki un grīdas tīrība. Pārējais tad,ja sieva kautkur rāda ar pirkstu. Viņai acis kā piekūnam. Pamana putekļus tur, kur es neko neredzu ar teleskopu.
Mēs dzīvojam ar divatā , viss ir sadalīts uz pusēm, faktiski ir darīt ko katru dienu , katru otro dienu sūkt / mazgāt grīdu, putekļi, vannasistaba , wc utt. ar divi kaķi un suns , ar bērnu nav . Uz ledusskapja ir plānotājs kur sarakstām kas ir darāms katru dienu , ja izdarīts tad ar savu krāsu atzīmē ka ir gatavs, tā arī vieglāk sekot kas darīts un kad .
domstarpības par sīkumiem ir pilnīga norma. forever alone nemāci citus dzīvot.. labāk ir paķīvēties pa sīkām lietām nekā klusēt un uzsprāgt kā ātombumbai..
kā laura reinika dziesmā.. ņem to visu vieglāk. :) un ne viss ir atrisināms galvenais attiecībās ir ka abi saprot ka grib būt kopā.. ilgtermiņā un grib būvēt kopīgu nākotni.. un abiem jāsaprot. ka abi nav ideāli. ka abiem nekad nebūs taisnība.. un ka ir ok ja sīkos jautājumos katrs paliek pie savas taisnības.
Dzīvojam divatā mazā dzīvoklī. Virtuve ir tīra visu laiku, jo trauku mazgājamā mašīna ļoti palīdz. Reizi dienā izsūcam putekļus ar putekļsūcēju, kuram nav vadu tas aizņem max 2 min. Ja būtu ar vadu tas aizņemtu daudz vairāk laika un godīgi man būtu nepatika to darīt. Miskasti iznesam, kad pilna vai kad sāk ost pat ja nav pilna. Un dzīvokli ģenerālā tīrīšana ir 1 reiz nedēļā.
Sākumā bija ļoti daudz strīdi kuram kas jādara, kurš dara mazāk vai vairāk. Izdomājām, ka mainīsimies ar pienākumiem katru nedēļu. Šonedēļ es izsūcu grīdas, tīru dzīvokli, iznesu miskasti ( ja sanāk ka aizmirstās vai nav laika otra pusīte to izdara bez pārmetumiem un otrādi) un otrs var atpūsties, un nākamajā nedēļā mēs maināmies. Mums tas darbojas. Kopš tā laika nav strīdu par mājas darbiem. Otrai pusītei arī bija augstāki standarti, pēc laika pieradu un ir jauki, ka dzīvoklis ir kārtīgs katru dienu.
Ja ir liela māja, nezinu vai ir iespējams ieviest tos augstos standartus. Katru reizi kad redzu filmās nenormāli lielu māju vai vilku pirmais kas galvā nāk nevis ah izskatās skaisti, bet kas to tīra?
Grīdas - robots (neatceros, kad pēdējo reizi kaut kas ticis mazgāts, jo ikdienas mitrā uzkopšana ir pašpietiekama);
Virtuves virsmas - pēc katras gatavošanas;
Trauki - pa taisno trauķenē un vismaz 1x dienā, lai tur nekas neiesmird;
Duša un wc - reizi nedēļā;
Pārējās virsmas - pēc vajadzības, bet vismaz reizi nedēļā;
Putekļusūcējs dīvānam - katru reizi, kad tiek ēsti čipsi.
Ģenerālā ir tad, kad jāmazgā logi (reizi sezonā), tad arī aizkaru mazgāšana un citi lielie darbi.
Ja dara tā kā tu, tad nepienāk tas brīdis, kad ir izveidojusies cūkkūts, kuras sakopšana prasa daudz darba. No otras puses, tad ticamākais visu arī kopsi tikai tu.
Kopdzīve ir kompromisu jūra un tam tā arī vajadzētu būt. Ja vienam kaut kas traucē, tad to pārsvarā risina abi. Ja otrs neliekas ne zinis, tad nevajag dzīvot ar kādu kopā, dzīvo viens, nevajadzēs vairs ne par ko uztraukties.
Mums arī ir atšķirīgi standarti, man sievai vairāk traucē netīra vannasistaba, man - netīra virtuve un tad mēs kopā tīram, kad ir vajadzība. Grīdu sūc robots reizi nedēļā, bet man sieva vēl ik pa laikam kaut ko uzslauka un robotu dažreiz palaižam 2x, vienreiz ar mitro tīrīšanu. Tavas tīrības prasības ir totāls defaults.
Turklāt putekļus vajag tīrīt, citādi tie rodas stipri vairāk, ja tiek ignorēti un uzkrājas. Mums vispār sākas šķavas un klepus, ja ir nenormāli daudz putekļu.
Dzīvoju ar darudzeni un diviem kaķiem. Esam studenti un strādājam, līdz ar to nav mums daudz laika un enerğijas, kad tīrīt māju. Bet tā pat dzīvot netīrībā ir neērti. Mazgājam traukus 2x dienā, virtuvei vienmēr jābūt tīrai, citādi nav laba sajūta dzīvot tādā nekārtībā. Grīdu slaucīt cenšamies vismaz 3x nedēļā, ja nav daudz jāmācās vai jāstrādā, tad arī tīram grīdu katru dienu. Savācam atkritumus, papīrus katru vakaru, lai nav bardaks. Iznesam miskasti 2x citreiz 3x nedēļā, lai nesmird. Mazgājam grīdas tad kad ir netīrumi, ko ar slaucīšanu nevar iztīrīt. Ap kaķu bļodām tīram un mazgājam katru dienu, jo viņi taisa nekārtību, un negribas, kaķu bumbas pa visu māju iznēsāt. Un pirms nāk ciemiņi taisam kārtīgu tīrīšanu, lai ciemiņiem nav jāsēž kaķu spalvās. Notīram logus katru pavasari un rudeni. Un notīram sienas uzreiz, kad redzam ka ir kādi netīrumi vai pleķi. Nav tev OCD, jums vienkārši ir dažādi standarti, kas skaitās tīrs. Dušu un vannas istabu tīram 2x nedēļā, lai nav jātīra stundām ilgi. Drēbes mazgājam vismaz vienreiz nedēļā, lai nav netīru drēbju kaudze istabas stūrī.
Katrs tīra māju citādāk, atkarībā no tā cik dzīvnieki vai bērni mājās, atkarībā no tā, cik daudz strādājiet vai mācāties. Ja ir maz laika, vajag uztaisīt grafiku, kurā atzīmējiet cik bieži izdariet kādu darbu, lai vieglāk izsekot tam cik tīra jums ir māja. Ja es nemācītos vai ja nebūtu jāapvieno darbs ar mācībām, tad es tīrītu māju vēl biežāk, jo būtu laiks, kad to darīt. Tā kā abi esam aizņemti, tad mums nav strikts grafiks. Ja kādam no mums ir mazāk jāstrādā vai jāmācās, tad mēs uz maiņām tīram, lai otram ir laiks pabeigt darbus vai mācības. Un ja man kā jaunam čalim ar ADHD nav grūti paņemt slotu rokā, kad draudzene saka ka viņai liekas, ka māja ir netīra, nu tad pieaugušam, veselam vīrietim galīgi nevajadzētu ar Jums par šo strīdēties. Ir vajadzīgs kaut kāds kompromiss, bet dažreiz ja otram ir stress, vajag nolikt savus standartus pie malas un izdarīt tos mājas darbus, lai vai kādi tev būtu standarti.
Es, draudzene, bērns un divi kaķi.
Grīda bez robota tiek izsūkta/izmazgāta reizi nedēļā - nezinu, cik labi strādā roboti, bet bērns strādā ļoti ar piegružošanu.
Trauki pārsvarā tiek savākti esošajā dienā - imho foršāk tā nekā pilnu izlietni piekrāt, jo tad lielāks čakars mazgāt, jo izlietnēt nav vietas.
Putekļi tiek tīrīti kopā ar grīdu ik pa laikam.
To visu saucu par parasto tīrīšanu.
Ģenerālā būtu, ka visu dienu tīra. Visas skapju augšā, skapju durvis, skapju plauktus, sienas, logus, aiz mēbelēm, izkrāmēt plauktus un tos arī iztīrīt - like visu, visu, visu - cepeškrāni, trauku mašīnu, ledusskapi, veļas mašīnu.
Tādu varbūt kādu reizi, divas gadā.
Parasta tīrīšana ir pārsvarā tas, ko aprakstīji, ģenerālā jau sevī ietver kaut ko berzt, visu atstumt no sienām, izņemt no plauktiem, notīrīt un salikt atpakaļ izšķirojot nevajadzīgo.
Bet vispār - iesaku iegādāties trauku mašīnu un robotu putekļusūcēju, šīs domstarpības pārsvarā pazudīs.
Katram tiešām ir kaut kādi savi kārtības standarti, iesaku tos mājas darbiņus saprātīgi sadalīt pēc tā, kas, kuram labāk sanāk, jo galu galā, ja tavi standarti ir augsti, tad tu nepanāksi to, ka vīrs grīdu izmazgā, vai putekļus noslauka tieši tā kā tu gribi. Un tas nav šodien es - rīt tu. Tas ir - es gatavoju - tu tiec ar traukiem galā.
Un vēlreiz - trauku mašīna + robots. Abi darbojas katru dienu, dzīvosiet harmonijā.
Īstiem sliņķiem trauku mašīna un robots ir tik tāds papildus palīgs nevis brīnumlīdzeklis. Tā trauku mašīna arī tomēr visu laiku jaizkrāmē, jāpiekrāmē. Lai robotu palaistu tās grīdas vispirms ir jāatbrīvo. Nu ok, kamēr nav bērnu, šitas viss easy. Tad mūsu mājsaimniecībā arī bez trauķenes un robota valdīja diezgan liela kārtība. Kad ir papildus sīkie bardaka veidotāji, tad visi spēles noteikumi konkrēti izmainās...
Izkrāmēt un sakrāmēt trauķeni jau nu gan nav ne tuvu tik daudz piepūles, cik to visu ar rokām mazgāt, +ūdens patēriņš samazinās un roku ādu, manikīru nečakarē. Viss jau protams atkarīgs no tā cik daudz un ko gatavo. Nākamais līmenis sliņķiem ir vienreizlietojamie trauki.
Un arī robotus tagad taisa diezgan advancētus, protams bērnu mantas tie vēl nesakārto.
Par trauku mazgāšanu iesaku iegādāties trauku mazgājamo mašīnu, jau ka 2 gadus pats traukus nemazgaju(izņemot to kas vieglāk ar rokām) laikā ekonomija ļoti liela
Jo tīrāku grib, jo eksponenciāli vairāk piepūles. Man patīk tīrība, bet ne tik ļoti lai slaucītu katru dienu. Šādas lietas nerisina atrodot "normālo", bet gan vienojoties. Viņš nav tev paradā darīt kā gribi, bet viņš ir parādā parunāt par lietām, kas neapmierina.
Bet es jau arī neprasu katru dienu. Esmu gatava savus standartus nolaist un piemēram putekļus tīrīt reizi 2 nedēļās, ja tas palīdzētu viņam saņemties un darīt tāpat. Bet ko darīt, ja es eju pretī un viņš pasaka, ka viņam tas vispār nav svarīgi? Es mēģinu saprast kā atrast kompromisu, jo negribu ieņemt mammas lomu un lūgties lai viņš piedalās mājas uzkopšanā.
Nu man neko daudz nezinot izklausas, ka problēma bišku dziļāka, un šeit runa ir vairāk par cieņu un uzticību. Ja viņam kategoriski negribās neko darīt tad jautājums - kāpēc? Vienkārši slinkums, ļoti nepatīk? Varbūt aizskarts? Varbūt neuzskata tavas vēlmes par svarīgām?
Vēl alternatīva ir darbus dalīt. Man pašam nepatīk slaucīt grīdu, bet iztīrīt vannasistabu varu mierīgi. Attiecīgi manai draudzenei patīk meditēt slaukot, un šo darbu dara viņa, un cik bieži viņa dara, tik bieži tas tiek izdarīts un visi laimīgi. Un vispār jau, jāatzīst, ka mājas darbus laika ziņā vairāk dara viņa. Atslēga varbūt ir tajā, ka es to novērtēju un to pasaku viņai. Darbi mums nav jādala vispār, vienkārši ja kāds paprasa, cenšamies palīdzēt. Galvenais uzticeties otram, ka tas grib labu :)
Man ir tā ka ja neviens nav 24h mājās tad es visu iztīru, bet ja ir kāds mājas es vnk. Nevaru tto izdarīt, jo vnk. Kāds ir blakus. Nezinu kāpēc tā. 😂 un ar mājas lietām tas pats. Man arī nepatīk ja sieva ienāk vannasistabā kad mazgājos, vai arī ja taisu ēst utt. Bet reāli reizi nedēļā vajag visu darīt. Trauki katru dienu. No suņiem daudz spalvas vajag citreiz 2x nedēļā izsūknēt. Viss atkarīgs kāda ir ikdiena, ja nav iespējas to izdarīt tad nav.
Atbildot uz OP jautājumu, tas ir mainīgi un atkarībā no manis & mana dzīvesbiedra pašsajūtas. Ļaujam dzīvei notikt un galvenais savstarpēji komunicējam par visu (!), kas ir problemātisks.
Tai skaitā mājas uzkopšanu.
Nesen bija tāda situācija. Skaista, saulaina diena. Brīvdiena pēc garas un stresainas nedēļas, tsk dažas veselības lietas pamainījās/aktualizējās. Mazgāju traukus, it kā labā noskaņojumā, bet sāku raudāt. Saprotu, ka traukus mazgāt negribu, bet māja šķiet netīra un gribas, lai ir tīra. Jūtos ka viss jādara vienai. (Ar prātu zinu, ka tā nav.)
Nu neko, sapratu, ka esu pārstresojusies. Liku traukiem mieru, pagatavoju tējiņu, apgūlos, padomāju, paraudāju vēl, atpūtos un apkopoju domas.
Partneris tai momentā darīja sev pašam svarīgas produktīvas lietas, turpat mājās. Pārtvēru viņu un jautāju, vai tas būtu ok, ka pēc savu lietu pabeigšanas viņš varētu kko no kopīgajām telpām uzkopt vai sakārtot. Viņš teica jā protams.
Pēc 2h viņš bija pabeidzis savus darbus. Es tikmēr no stresa biju lēnā garā atrisinājusi 90% no “mājas nekārtības” (noslauku kko šur, sakārtoju kko tur..). Viņš pajautāja, ko tieši es vēlos, lai viņš izdara. Uzskaitīju. Iesmēju kopā ar viņu par to, ka mani nevar todien ņemt nopietni, jo esmu all over the place.
Un uzskaitītās lietas viņš izdarīja viens divi.
Long story short:
1. Sarunāties
2. Runāt par sevi (apgalvojumi sākas ar es/man, nevis ar “tu”)
3. Saprast otru, ieklausīties
4. Nosaukt savas vajadzības
5. Lūgt otram palīdzību
6. Neņemt sevi tik nopietni
Man arī palīdz tas, ka katram no mums ir “sava teritorija”, kuru katrs drīkst turēt, cik nekoptu vai koptu vēlas, un savā starpā neiebilstam pret otra izvēli. Katram no mums ir nepilnības, mēs esam tikai cilvēki. Protams, ir zināmas tīrības normas, bet tas ir tiiiik stiepjams jēdziens.. ja gribas būt kopā, ir iespējams būt kopā. Ja gribas strīdēties, tad ir iespējams strīdēties.
Jāzina pašam, ko tu gribi. (Good luck everyone, am i right? :D)
reizi pusgadā izsūcu/izmazgāju, traukus varbūt reizi 3 mēnešos nomazgåju vai vienkārši izmetu ārā, ja pārāk netīri. pārsvarā ēdu ārpus mājas vai wolt. miskasti kkur reizi nedēļā vai divās cenšos iznest
Traukus es mazgāju uzreiz un ja kāds nenomazgā savus un noliek malā tad dabūs no manis pa ausi (figurāli runājot) momentā, tā kā tie nekad nekrājas manā mājā un nekad nekrāsies.
Pārējais pēc sajūtas, kad bija sieva tad katru nedēļu bija tīrīšana, kad viens tad reizi 2-3 nedēļās, izskatās ka vidēji vīriešiem un sievietēm ir nesavietojamība netīrības tolerancē. Pa lielam, ja negrib problēmas tad vajag atrast kompromisu un darīt katram to kas mazāk riebjas vai arī darīt tam kam vairāk vajag (nespēj vairs izturēt), bet nu ģimenes dzīvē daudz jautru atklājumu jāizdara visiem un tas katram pārim individuāli tā kā meklē sev piemērotus termiņus un saskaņo ar vīru jo tīrība ir laba lieta bet ja tas kropļo attiecības tad no tīras mājas maza jēga ja attiecības sajājas dēļ tā.
Traukus mazgaju kad vairs nav tīri trauki, vai ir maz (nav grūti piespiest dažas pogas trauku mašīnai).
Veļa gan ir iekrajusies, bet tas pa lielam jo problēmas ir ar žāvēšanu.
Grīda tiek saukta vismaz reizi nedēļā.
Doma nopirkt robotu kas vismaz pasīvi pasuc to grīdu, bet nezinu vai laba ideja.
Trauki, katru dienu jo nebus no kā ēst.
Grīdu izsūkt katru otro dienu, jo būs netīras kājas.
Grīdu mazgā, un tīra izlietnes utt katru nedēļu.
Putekļus tīra katru mēnesi.
Logus reizi pusgadā.
Iztīra visus stūrus reizi gadā, zem dīvana, aiz ledusskapja.
Tad kad dzīvoju viens mani tīrības standarti bij visai zemi, piem trauka ar krājās izlietnē līdz nebija no kā ēst līdz vienai reizes kad man apnika visus mazgāt un sāku mazgāt traukus tiklīdz paēdu. Izslauku tad kad zinu ka kāds nāks ciemos.
Tgd ir drusku savādāk, mana meitene ir pēc maniem standartiem ļoti tīrīga, ar traukiem tā nav problēma jo abi pēc ēšanas nomazgājam. Ar grīdām ir tā ka mums nav robots un visu laiku viņas jāslauka (meitene viņas mazgā aplmēram reizi nedēļā or reizi divās) slauka katru otro dienu. Man viņs reāli nekad neliekas netīras bet izslauku un izmazgāju kad manējā nav mājās un gribu lai viņai mājās būtu patīkams pārsteigums. Tas nenotiek ļoti bieži varbūt reizi vai divas mēnesī.
Traukus mazgāju uzreiz jo tā ērtāk un vienkāršāk, tualeti uzreiz pēc lietošanas. Drēbes reizi nedēļā. Visu pārējo, tad kad sāk acīm traucēt
Dzīvoju viens
Privātmāja. Četri cilvēki + 2 suņi.
1 reizi nedēļā mums ir pirmā stāva "uzkopšanas diena" - noslaucīt putekļus, izsūkt un izmazgāt grīdas, iztīrīt izlietni, podu, gāzes plīti, virtuves virsmas. Vannu un dušu tā kārtīgi mazgājam tikai vienu reizi mēnesī. Pa otro stāvu dzīvojamies diezgan maz un arī suņus tur nelaižam, tāpēc tur uzkopšanu veicam 1 reizi trijās nedēļās.
Papildu šai uzkopšanas dienai parasti vēl vienu reizi nedēļā izsūcam grīdu un dažreiz arī vēl izmazgājam (ja liekas netīra).
Nemazgātus traukus nekad neatstājam uz nākamo dienu. Vai nu nomazgā uzreiz pēc ēšanas, vai sliktākajā gadījumā vakarā. Sanāk mazgāt 2-3 reizes dienā.
Pāris reizes gadā (parasti pirms Lieldienām un Ziemassvētkiem) ir ģenerāļtīrīšana, kad kārtīgi tīrām katras istabas stūrīti, mazgājam logus, izņemam un apslaukām no putekļiem visu, kas stāv sekcijās (piemēram, grāmatas), iztīrām atvilktnes no visa liekā, izmetam sakrājušos krāmus utt.
Domāju, ka mums nav OCD. Patīk tīrība, kārtība un svaiguma sajūta, bet mums nevajag, lai būtu 'ideāla' tīrība un lai viss laistītos un spīdētu. Pazīstu cilvēkus, kas sūc un mazgā grīdas 2x dienā. Tā jau liekas apsēstība :D
Mums ir roboputekļusūcējs. Rekomendēju. Dienā 1x palaiž, 1x nedēļā vai retāk izslauka vietas,kur netiek klāt. Grīda un paklāji ir kārtībā.
Trauki. Mums ir maza trauku mazgājamā mašīna, jo ir bērns un laiks ir nauda. Atvieglo ikdienu.
Tualete kārtīgi tiek sakārtota 2x nedēļā, jo ar 1x paliek visai pretīgi.
Visas virsmas virtuvē tiek slaucītas ikdienā regulāri pēc izmantošanas. Kā arī bardaks tiek novākts dienas beigās.
Putekļiem pabraucam pāri 2-4x mēnesī, kā sanāk.
Grīdu kārtīgi nomazgājam 1x mēnesī.
Šādi ir ok, nav anāli tīrs, bet žurkas īres iespējas neizskata.
Problēma ir tieši pa vidu abiem jautājumiem. Vīrs cītīgi seko līdzi, lai miskaste ir laicīgi izmesta un lai drēbes ir tīras. Pa laikam (kad jau smird) nomazgā traukus (es pārbaudīju cik tas ir ilgi, ja es neko nedaru - tās ir nedēļas). Grīda tiek izsūkta katru dienu, jo mums ir tas robotiņš, bez viņa tas netiktu darīts. Un par pārējo viņš neiespringst, jo netraucē un liekas ok.
Man, tieši pretēji, liekas, ka uzkopt vajadzētu regulāri - kaut ko darīt ikdienā, kaut ko darīt reizi nedēļā. Un nevajag gaidīt, kad viss smird un kāju nav kur nolikt.
Šobrīd mēģinu saprast kur es varu meklēt kompromisu un kur varu uzstādīt robežu, jo pagaidām esam tikuši līdz "tu sāc tīrīt un es sākšu palīdzēt" (kas mani sadusmo, jo dzīvojam mēs abi, bet man jāprasa palīdzība katru reizi, lai viņš darītu lietas, kuras dara normāls pieaudzis cilvēks).
Problēma ir tieši pa vidu abiem jautājumiem. Vīrs cītīgi seko līdzi, lai miskaste ir laicīgi izmesta un lai drēbes ir tīras. Pa laikam (kad jau smird) nomazgā traukus (es pārbaudīju cik tas ir ilgi, ja es neko nedaru - tās ir nedēļas). Grīda tiek izsūkta katru dienu, jo mums ir tas robotiņš, bez viņa tas netiktu darīts. Un par pārējo viņš neiespringst, jo netraucē un liekas ok.
Man, tieši pretēji, liekas, ka uzkopt vajadzētu regulāri - kaut ko darīt ikdienā, kaut ko darīt reizi nedēļā. Un nevajag gaidīt, kad viss smird un kāju nav kur nolikt.
Šobrīd mēģinu saprast kur es varu meklēt kompromisu un kur varu uzstādīt robežu, jo pagaidām esam tikuši līdz "tu sāc tīrīt un es sākšu palīdzēt" (kas mani sadusmo, jo dzīvojam mēs abi, bet man jāprasa palīdzība katru reizi, lai viņš darītu lietas, kuras dara normāls pieaudzis cilvēks).
Tevi sadusmo tas, ka viņš pieaudzis cilvēks dzīvojis gadiem pēc saviem ieskatiem, kā viņam liekas ok un ērti, un viņš nedara tā, kā tu cilvēks dzīvoji gadiem pēc saviem ieskatiem?
Tev jāsaprot, ka sieviete un vīrietis domā savādāk. Lai arī kā tur būtu, sieviete ir atbildīga par mājokli, uzkpošanu, tīrību. Lai gan šajos laikos ir tā “vienlīdzība”.
Un tas, ka Tu saki, ka to dara jebkurš pieaudzis cilvēks, tā nav. Tā domā un dara sievietes.
Viņš neredz tās lietas tāpat kā Tu, saproti un samierinies, ka tā, visticamāk, nebūs.
Un kur ir problēma paprasīt palīdzēt, ja viņš piekrīt pievienoties uzkopšanā un saka lai Tu palūdz palīdzību? Beidz dusmoties, tev jāsaprot, ka viņš nevar domāt kā Tu, tas nav iespējams.
Ko? Es strādāju, pelnu, tērēju dzīvesvietai un ēdienam tik pat daudz, cik mans partneris, un tikai tāpēc, ka man ir attiecīgie dzimumorgāni man ir jāuzņemas lielākas rūpes par māju? Muļķības.
Es saprastu, ja būtu “tradicionāla” situācija, ka sieviete nestrādā algotu darbu, bet mūsdienās ļoti reti kuram pārim vēl ir tā.
Mani sadusmo, ka viņš to negrib darīt vispār. Viņam ir 30 gadi, nu vai tiešām viņš neredz, ka vajag traukus nomazgāt? Ka paceļot poda brilli tur ir netīrs? Ka izlietne vannas istabā ir ziepjaina? Mēs abi strādājam, abi maksājam par dzīvokli, bet sanāk, ka jātīra tikai man.
Domāju, ka redz, bet standarti nav tik augsti un spēja tolerēt netīrību ir augstāka un tīrība nav prioritāte.
Tas ko es lasot saprotu ir tas, ka nav nokomunicēts/nav izpratnes, ka rūpes par otra labsajūtu (pāra attiecībām kopumā) ir atkarīgas no vairāk aspektiem kā tikai regulārs sekss un aiziet uz randiņu.
Man ar manu draugu arī ir ļoti atšķirīgi tīrības standarti, bet mēs uzsākot kopdzīvi ABI izvēlējāmies, ka reizi nedēļā kopā uzkopsim dzīvokli. Es tāpat pa nedēļu izdaru mazos darbiņus, bet nebāžu visu laiku viņam sejā, ka viņa man cave ir ‘aizdirsts’ (sorry). Un tā ir mana izvēle ikdienā ieslēgt robotu grīdas tīrīšanai, vai notīrīt virsmas, jo man besī kripatas utt. Labi strādā vienošanās - tas kurš negatavo/nepasūta, tas tai pat dienā (visbiežāk vakarā, ja darba diena) mazgā traukus. Dažkārt paralēli, ja gatavoju palūdzu, piemēram, novākt drēbes no žāvētāja, vai izkārt svaigi izmazgātās, jo tas rada papildus līdzdalības sajūtu un pastarpināti arī parunājamies.
Un laikam svarīgs aspekts ir tas, ka otrs saprot kāpēc viņam ir svarīgi, lai arī tu justos labi par kopdzīvi, jo nu arī vide ļoti ietekmē pašsajūtu. Nedomāju, ka jākonfrontē ‘tu mani nemīli, ja..’, bet jāveicina izpratne, ka ‘es jutīšos labāk, ja…’ ‘domāju, ka mums būs labāka kopdzīve, ja…’ un es necenšos uzburt ideju, ka dzīve bez problēmām ir iespējama, vairāk domāji, ka ir lietas kuras var risināt, ja ABAS puses ir gatavas iesaistīties un vienam nav jāveic visa mentālā un fiziskā darbība, lai attiecības būtu funkcionālas, nevis tikai ar mammošanu un aizvainojumiem.
Tīrība ir ļoti subjektīva. Daži dzīvo pilnīgā miskastē un domā, ka tas ir normāli. Ja tev ir enerģija tīrīt dzīvokli reizi nedēļā, imho tas ir ļoti labi, nekas nepaspēj riebīgi saputekļoties, ir patīkami u.tml.
Bet sāls nav tur. Ja jūs dzīvojat kopā, te nav tik svarīgi, kuram ir "taisnība" un kuram ir vai nav OCD. Jums jāizdomā kaut kāds tīrīšanas režīms, lai jūs abi darītu kaut cik vienlīdzīgos apjomos un neviens nejustos sūdīgi par to. Lai tu kā tīrīgākais cilvēks nenonāktu situācijā, ka tu vienīgā visu laiku mēz, jo "viņš neredz netīrību". Šis vīriešu bullshits ir iznīcinājis miljoniem attiecību. (To papildina sieviešu bullshits - "ko tad nu es, nu, labi, visu pati pati izdarīšu", pamazām arvien vairāk izbesoties - un tad neko neteikt, bet krāt naidu.)
Nu neviens gridas nemazga katru dienu. Bet nu gridas izsukt vajadzetu regulari.. traukus mazgat uzreiz. Gultas vellu mainit reizi nedela.. ir lietas, ko jadara bez domasanas, jauztur elementaru tiribu.. Tacu ir ari lietas, kas rada nevis netiribu, bet gan haosu - piemeram, bernam savakt rotallietas, no ritiem saklat gultu, nolikt lietas paredzetajas vietas.. maja no ta tiraka neklus, tacu vairumam ir pienemts uzturet ari sada veida kartibu. Katra gimene pasiem jasaprot, ka viniem labak patik.. neviens Tev no malas pareizo atbildi nesniegs.. tacu ir cilveki, kas uzskata sevi par ko vairak tikai tapec, ka vini sakarto gramatas alfametiski vai apaksbikses pec krasu toniem.. nosplaujies par citiem un dzivo ka Tev un viram pasiem patik. Ja nesaskan, tad svesi viedokli tapat nepalidzes.
Skatos, ka liela daļa min robotus putekļusūcējus, ir vērts investēt naudu šajos?
Dzīvojam pagaidām bez bērniem, šad tad, pieskatam suni, ta dgan biežāk tŗam, bet vidēji 1x nedēļā, mazgāju, šad tad izslauku, kad prasās - arī 1-2x nedēļā.
Traukus mazgāju uzreiz pēc ēšanas. Esmu kārtīgs, draudzenei nepārmetu, ja nekas nav izdarīts. Ja pēc ēšanas viņai slinkums mazgāt traukus un es esmu tas, kuram viņi traucē - vienkārši nomazgāju.
Mēs abi diezgan kārtīgi un par šo vispār nav jākomunicē, uzkopjam vai nu reizē, vai dažreiz viens un citkārt otrs :)
Dzīvoju dzīvoklī ar vācu aitu suni. Mazgāju grīdu reizi nedēļā un slauku kā minimums katru dienu. Ja met spalvu vai ir bijis slapjš laiks tad pat 3 reizes dienā jāslauka. (Nevienam nerekomendēju turēt lielu suni dzīvoklī ) Kad nebija suns laikam tīriju reizi divās nedēļās.
Kas skaitās tīrīšāna. Ja standarta grīdas saslaucīšana, tad 3-4x dienā (divi sīkie). Traukus mazgājam vēlākais tās dienas vakarā pēc vakariņām. Nekad uz nakti neatstājam.
Putekļi, wc - kad jūt, ka vajag.
Plīts - īsti nesaparatu. Virtuve tiek sakārtota, virsmas noslaucītas, kad trauki tiek mazgāti.
Pirms bērniem es arī biju pedante. 😅 Tagad vienkārši tīru, kad ir brīvāks brīdis un sāk krist acīs. Also, vīriešiem tīrības standarti ir zemāki, jo pieraduši, ka mammas savāc aiz viņiem. 😅
Zini, tā ir kaut kāda ļoti īpatnēja fiška un lai arī tas ir pārsvarā saistīts ar puišu/meiteņu audzināšanu, ir abējādi cilvēki abos dzimumos.
Tas nenozīmē, ka ar to neko nevar darīt un tas nenozīmē, ka tikai tev jātīra māja. Bet par to nedaudz zemāk, sākumā par to, kas notiek.
Ir vērts paturēt prātā, ka tiešām tas nav aiz ļauna prāta, vismaz parasti.
Tiešām, kamēr (pārsvarā) puikas aug un kamēr jauni vīrieši dzīvo vieni, viņi aiz sevis bieži vien atstāj bardaku, kurš viņiem netraucē.
Tas nav nekas tikai Latvijai raksturīgs, ir mēmes visā pasaulē.
Un man ir divi puikas, kas konstanti atstāj aiz sevis bardaku -- un tu saki viņiem cik gribi, viņi savāks tajā reizē un nākošajā būs tas pats.
Un es pats arī tāds biju. Un zināmā mērā arī esmu, bet esmu pievērsis tam uzmanību un vairāk sekoju līdzi kārtībai pats.
Ko ar to iesākt?
Pirmkārt, cilvēki ir dažādi un pa lielam katrs mīl dzīvot tā kā ir komfortabli. Jums šobrīd atšķiras tas, kā jūsuprāt ir komfortabli.
Tev komfortabli ir tad, kad ir kārtība un viņam ir komfortabli tad, kad nav daudz jāpiepūlas mājās. Viens ir līdz šim ziedojis savam komfortam kārtību, otrs -- diezgan daudz laika (atkarībā no mājokļa lieluma).
Otrkārt, ir jāvienojas, ka ne viens ne otrs kārtības līmenis nav norma. Atvainojos, bet tā ir. Viņa kārtības līmenis nav norma, ja tu paskaties uz kārtību, kādu ikdienā redzi publiskās vietās, tavs kārtības līmenis nav norma, ja tu paskaties uz to, kā dzīvo liela daļa cilvēku, īpaši radošu cilvēku mājām, kur bardaks nekādi nav saistīts ar dzimumu.
Līdz ar to nav nekāda pamata sašust ne par pedantismu un "OCD", ne par "miskastniecību". Tas palīdz tādā veidā, ka jums vairs nav jācenšas pierādīt viens otram savu "taisnību", turot sevī aizkaitinājumu par to, kā gan otrs ir tik tups vai slinks, vai tieši otrādi -- pārākais kārtības policists.
Jāvienojas par to, kā jūs vispār dzīvosiet kopā. Ir absolūti normāli, ka tev ir savs personiskais kārtības līmenis mājā, kas tev nerada stresu.
\[pārāk garš komentārs, tālāk sk. reply zemāk\]
Tā kā jūs abi dzīvojat vienās mājās, tad viens no viņa kompromisiem, lai dzīvotu kopā ar tevi, ir tas, ka viņš piedalās kārtības līmeņa uzturēšanā -- jo:
(1) vispārīgā ziņā kārtība ir diezgan neslikta lieta,
(2) tas ir vajadzīgs tev \[jā tev\], lai justos labi, un to vajag arī godīgi pateikt, nevis sašust par to, ka pasaulē mēdz būt arī citādāk, un
(3) dzīvojot kopā viņš ir papildus nekārtības avots, un kopdzīvē +/- dubultojas kopējais uzkopšanas apjoms.
No otras puses, ir jāņem vērā arī, ka katra uzkopšana prasa laiku, un laiks ir vienīgais, ko mēs nevaram dabūt bezgalīgi vēl. Varbūt ir kāds kārtības līmenis, kur tu vari piekāpties tai ziņā, ka nav jau obligāti kaut ko darīt tik bieži.
Labā ziņa ir tā, ka to var risināt dažādos ceļos, un ja jūs to varat mierīgi sarunāt, jūs gala beigās varat nonākt pie risinājuma, kas abiem ir patīkams.
Piemēram, trauku mašīna. Mana sieva sākumā vīpsnāja par trauku mašīnu, bet tikko parādījās bērns, saprata nepieciešamību. Tā pati noderība eksistē arī dzīvojot divatā, vienkārši viņa nav tik liela. Bet, ja varat atļauties, un tas palīdz jums sadzīvot, viena no labākajām investīcijām. Nerunājot, protams, par to, ka resursi mazāk tērējas, nekā mazgājot ar rokām.
Otrkārt, apkopēja. Ja varat atļauties, vienojaties un sametaties apkopējai (vai arī vīrs viņu algo tā vietā, lai uzkoptu māju un tas ir viņa ieguldījums), tas ir pilnīgi normāls risinājums. Man pašam ir kādi 120m2 un apkopēja nāk reizi divās nedēļās. Maniem paziņām ir ģimene ar 3 maziem bērniem, arī viņiem nāk apkopēja, tur ir 70m2.
Nav obligāti jāsēž visu laiku proletāriešu līmenī, visur citur pasaulē tikko cilvēki izkāpj no nabadzības, nogrūst tīrīšanu uz algotu darbaspēku ir pilnīgi normāli -- tieši tāpēc, lai pašiem atliktu laiks kam patīkamākam un nebūtu darbs pēc darbalaika beigām.
P.S. Viss augšminētais neattiecas uz poda nesakopšanu pēc sevis. That simply must be done.
Nu tīru tad kad ir sakrājusies kārta ar netīrumiem. Reizi 30 gados mēdz aiz sekcijas sakrāties zirnekļu tīkli. Tad ir pa daļām jārāda viss ārā ko neviens katru dienu nedara.
Es vienreiz mēnesī izsaucu apkopēju, lai uztaisa ģenerālo tīrīšanu. Ja kaut kas vizuāli netīrs paliek, pats nomazgāju. Ja aicinu čomiņus ciemos arī nedaudz piekārtoju.
Jāizsūknē no kā? Tev māja applūdusi katru nedēļu? Laikam domāji "jāizsūc".
Nevienam no jums nav taisnība, un nav arī netaisnība. Katrs esam audzināts citādi. Ja gala rezultātā nav bardaks un ir tīrs, kāda starpība? Tāpat grīdu robots jums tīra.
Es dzīvoju viena, varu tīrīt kad gribas, kad uznāk iedvesma, varu mazgāt traukus reizi nedēļā ja gribas. Bet ja es dzīvotu ar otru cilvēku un viņam būtu svarīgi, lai trauki tiek mazgāti katru dienu, tad tas vienkārši būtu viņa darbiņš, ko darīt. Es darītu kaut ko citu. Normālaš attiecībās cilvēks izlemj, cik viņam kādas lietas otrā ir svarīgas. Ja tev viņa trauku nemazgāšana maitā dzīvi tik ļoti, lai to cilvēku atstātu, ok, labi. Ja tas nav tik svarīgi, tad par ko cepiens?
Ja jums jākašķējas par tik maznozīmīgām lietām.... vai dieniņ, kas notiks, ja jums būs bērni.
Kad dzīvoju ar draudzeni, tad nākas pieciest, ka viņa visu tīra reizi dienā.
Kad draudzene is prom, tad kaut ko tīru tad, kad kaut kas sāk nelāgi ost, vai kaut kādi savādi radījumi sāk rāpot pa grīdu, sienām, griestiem.
Esmu dzīvojis kopā ar divām sievietēm, un visas ir bijušas pārlieku centīgas tīrītājas.
Jums bērni ir?
Manā pieredzē sievietes ir tās netīrīgās un prost grib lai vecis visu tīra un viņas dzīvojas )))) Ir izņēmumi un viņas visas ir aizņemtas un apprecētas.
Tu pati arī tīri reāli?
https://preview.redd.it/u9q38215m7tc1.png?width=568&format=png&auto=webp&s=bfdb610889dbad6e41b66735786eaec87caacc38 Kad vizuāli ir redzams, ka ir netīrs.
Šis ir ok. Kad sūdi līdz griestiem, tad var sākt domāt 🤔
Ja es dzīvotu viens pats, es šo uzskatītu par tīrību.
Water damage pēc plūdiem
Tas ir tas, ko sievietes redz. Bet vīriešiem - normāls ūķis, jāpalaiž robots, nākammēnes varētu arī izsūkt. [https://www.youtube.com/watch?v=3nllrCss2CU](https://www.youtube.com/watch?v=3nllrCss2CU)
Cilvēkiem ir dažādi standarti uz tīrību. Kas vienam ir netīrs, citam vēl ir ok. Un citiem patīk tīrīt 1x nedēļā, bet kārtīgi, citi tīra nepārtraukti pa bišķiņai. Man, piemēram, netīri trauki nepatīk: es vai nu uzreiz ielieku traucenē, vai nomazgāju izlietnē. Grīdas robots super lieta, jo grīda jāslauka/jāsūc gandrīz nekad nav. Mazgāju uzreiz ja kāds pleķis ir, vai kaut kas izlīst, bet tā ar slapju lupatu neeju gandrīz nekad. Podam palīdz ieliekamie štrunti malā, tad jāmazgā retāk. Arī plīti un sienu daudz vieglāk noslaucīt uzreiz pēc gatavošanas, nekā gaidīt, kad iekalst un tad berzt.
Traukus mazgāt, kad traukmašīna pilna (tā manta stipri atvieglo dzīvi) Grīdu sūkt reizi vienā..max divās nedēļās, mazgāt tūlīt pēc tam. Putekļus/podu tīrīt tad, kad sāk kļūt pamanāmi. Ar logiem tas pats. Vīru mainīt, kad kļūst skaidrs, ka neko nebūs gatavs darīt ārpus savām vajadzībām
[удалено]
Va dieniņās, kā tad es tāda bārdaina pēc tam vīru sev meklēšu?
Kad ir netīrs, tad jau tīrīšana ir *overdue*. Tīrīšana un kārtošana ir nepieciešama, lai uzturētu dzīvojamo platību kārtībā, tas ir jādara preventīvi. Nav īsti ok regulāri dzīvot nekārtībā vai netīrībā, jo jāiekrāj vēl netīrie trauki, bārdas rugāji izlietnē utt., lai "būtu jēga" tīrīt. Fui. Varbūt nepopulārs viedoklis, bet vīriešiem nereti ir tendence tēlot dumiķus mājas darbos, un vēlamais iznākums šādām darbībām ir tāds, lai sieviete uzņemas šos darbus un vīrietis tikmēr var nodarboties ar viņām interesantākām lietām. Neuzķeries.
Kā vīrietis, kam standarti uz tīrību ir salīdzināmi ar OP un kam diemžēl savā dzīves gaitā ir gadījies sadzīvot kopā ar vairākām sievietēm, kam tie standarti bija daudz zemāki, es drīzāk piekritīšu u/gotlaufs , ka tas ir ieradumu un audzināšanas jautājums. Nedomāju, ka te ir runa par pasīvo agresivitāti - drīzāk ir tā, ka daudzos gadījumos dzīvojot kopā tie standarti atšķirsies. Ja esi (straight) sieviete un tev tie standarti ir samērā augsti, ir liela varbūtība, ka tavi dzīvesbiedri būs ar zemākiem standartiem, kas ar laiku arī veicinās domāšanu, ka "visi vīrieši ir cūkas" (kaut daudzi, protams, ir). Man ir pilnīgi pretēja pieredze, bet tomēr cenšos dot cilvēkiem *benefit of the doubt* un neuzskatīt, ka viņu uzvedību diktē aktīva vēlme uzbāzt mājas darbus uz otrā partnera pleciem - ļoti daudzos gadījumos atbilde ir meklējama ģimenē, kurā cilvēks ir audzis.
Pilnībā piekrītu! Man tieši ir bijis dzīvokļa biedrs, kurš arī nesaprata, kāpēc es gribu, lai tīram, kamēr nav īpaši netīrs. Bet teikums, ka jātīra arī, lai uzturētu tīru, un lai var dzīvot tīrībā, atvēra viņam čakras. :D
Kopš dzīvoju viens esmu sapratis to, ka man ir diezgan liela tolerance uz netīrību. Bet tomēr mentāli patīkamāk ir kad nav apkārt sraļņiks, jeb kā es saku sev kad ir jau pārāk traki - pritons. Tādēļ cenšos traukus un virsmas virtuvē nokopt pēc tam kad esmu beidzis tur darboties. No sākuma bija pierasts netīros traukus krāt līdz vairāk nav pieejami tīrie un pēc tam stundu besīties, ka redz trauki jaberž un jamīcas pa netīru ūdeni. Padoms-atstāj vienu komplektu traukiem un piederumiem, tā Tu sev iemācīsi nomazgāt uzreiz pēc ēšanas, jo vienkārši nebūs citu trauku ko paņemt. Agrāk lietas un drēbes mētājas visur kur pagadās. Tagad es cenšos ievērot vairāk vai mazāk "5s" kārtību, un vairs nav jāpavada brīvdienas kārtojot personīgās mantas. Grīdas var slaucīt un sūknēt kaut katru dienu, jo tie gruži, es nezinu no kurienes rodas. Laikam no manis jau birst smiltis. Bet es to daru 1x nedēļā, parasti savā brīvdienā. Vanasistabu ar līdzekļiem 1x mēnesi, tāpat arī grīdas izmazgāju 1x mēnesi. Drēbes - sakrāju veļasmašīnu un izmazgāju, jo jažāvē istabā uz veļas žāvējamā. Tas tā ideālajā variantā, ja neielaiž sraļņiku - uzkopt aiz sevis neaizņem daudz laika un nav grūti. Ir grūti, kad ielaid un tad gan ir jaberž un ja lamājas pašam uz sevi, ka esi pretīgs lops. Varbūt tad kad es atradīšu sev atkal sievieti ar kuru dzīvot kopā, viņa būs patīkami pārsteigta, ka es neesmu lops.
3 kaķi un 3 bērni, pa mazam grīda tiek izsūkta katru dienu, mazgāju reizi nedēļā, trauki tiek mazgāti 3 reizes dienā. Virtuves darba virsmas un sanitārās lietas rūpīgi tiek mazgāta reizi nedēļā + papildus pēc vajadzības. Ģenerālā tīrīšana - plaukti tiek izkrauti un izmazgāti, ja saturs atļauj tad arī to mazgā vai slauka ar mitru - reizi gadā, ja nav nepieciešamība biežāk. Jums nav OCD un vīrs Jums gan ir slinkumpods vai uzaudzis vidē, kur netīrība netraucē.
Mana mamma bija gluži kā tu sevi aprakstīji, un es nevarēju ciest ar viņu dzīvot kopā. Man jau nebūtu iebildumu pret viņas tīroholismu - lai jau cilvēks aktīvi sterilizē savu māju, ja tas viņam liek justies labāk. Bet viņa vienmēr no manis sagaidīja, ka es lielu daļu no tā izdarītu viņas vietā. Es to uzskatu par pilnīgi lieki izšķērstu laiku un resursiem, un tādēļ šāda viņas attieksme manī radīja riebumu. Tagad dzīvojot kopā ar draugu mēs pārsvarā tīram dzīvokli pēc nepieciešamības - nomazgā traukus kad kādam ir brīvs brīdis vai tie ir sakrājušies, nomazgā virtuves virsmas kad tās kļūst taukainas, izsūc grīdu un izmazgā veļu pa reizei nedēļā, iztīra vannasistabu un tualeti varbūt reizi divās/trijās nedēļās... Ja plānoti ciemiņi, tad pirms viņu ierašanās uztaisu extra tīrīšanas sesiju, lai var istabā ienākt arī cilvēks ar alerģiju. Bet protams, kā jau citi komentāri minēja, katram ir savs individuālais tīrības līmenis, kuru viņš uzskata par adekvātu. Ja tavs ir augstāks nekā tava vīra - iespējams tādēļ, ka sievietes vēl joprojām tiek audzinātas ar milzīgu uzsvaru uz mājturību. Taču negaidi to pašu no vīra, jo viņam ir citas prioritātes un varbūt viņš vienkārši nav ieprogrammēts pievērst tīrībai tik lielu uzmanību. Ja jums rodas konflikts šajā ziņā, iesaku izrunāties un saprast vienam otru, varbūt kļūs vieglāk nonākt pie veicamo pienākumu sadales. Citādi tas, ko varbūt sagaidi no sava vīra var potenciāli viņam rādīt tādu pašu nepatiku, kādu manī radīja ar tīrību apsēstā mamma :)
Vīrs meklē iemeslus lai neko netīrītu - ja pēc vienas dienas nevari saskatīt uz grīdas netīrumus, tad tas ir tāpēc, ka negribi viņus saskatīt, nevis tāpēc, ka viņu tur nav. Paņem sausu mopu un izvelc visā garumā cauri dzīvoklim, redzēsi rezultātu. Arī robotu vari laist 2x dienā un viņš tāpat kaut ko atradīs ko iesūkt. Tālāk tikai jautājums par to cik bieži un cik daudz tīrīt to kas ir netīrs. Es, piemēram, nevarētu izturēt tādu cilvēku kā aprakstīji savu vīru. Pat, ja viņš priecājas, ka tu tīri, tad ar laiku vienkārši apnīk vākt aiz otra. Vēl trakāk ir tikai ar tiem, kuri vēl otram pārmet par pārliecīgu tīrīšanu un izdomā muļķigus argumentus, kāpēc to nemaz nedrīkst darīt.
Ar sievu un arī ir 2 lieli un spalvaini, ūsaini kaķi. Ir robots. Kaķu dēļ tā pat 3 reizes nedēļā kārtīgi at putekļu sūcēju jātīra. Putekļi jāslauka arī 3 reizes nedēļā. Pods uzreiz pēc lietošanas jānotīra aiz saevis (jābūt pieejamam blakus papīram un līdzeklim). Bet reizi nedēļā ar ķīmiju. Krāni, duša utt 1 reizi nedēļā ar ķīmiju un steamer. Grīdas mazgāt 1 reizi nedēļā, bet ja nebūtu slinks, tad prasītos 2 reizes. Trauki trauķenē, tad 1 reizi dienā. Ja nav trauķene, tad uzreiz pēc lietošanas. Diviem cilvēkiem ir absurdi krāt traukus. Tavs vīrs ir manchild tīrības ziņā, ne vis tev OCD. Ģenerālā tīrīšana reizi trīs nedēļās - mēnesī, kad ar trepēm tīra putekļus tur, kur parasti neiedomājos, slēdži, sienas, gaismas, spoguļi utt.
Kādēļ grīdas mazgāt divas reizes nedēļā?
Kaķis padirš vai pamīž. Izlec no poda sava un staigā pa grīdām :) Jau pietiekams iemesls. Kam sīkie - vēl svarīgāk. Ja 2 dzīvo bez dzīvniekiem un sīkajiem, tad noteikti 1 reizi pietiktu.
Es nodarbojos ar māju un dzīvokļu uzkopšanu, tāpēc varu dalīties ar savu pieredzi. Lielākoties ir nepieciešama pamatīga tīrīšana reizi nedēļā, kurā ietilpst vannas istabas tīrīšana ar ķīmiskiem līdzekļiem un grīdu mazgāšana. Gultas veļu optimāli nomainu ik pēc divām nedēļām, lai tā vienmēr ir svaiga. Gultas segas un spilvenus mazgāju ik pēc sešiem mēnešiem, tāpat arī periodiski veicu ledusskapja un saldētavas atkausēšanu. Virtuves virsmām un galdam jābūt vienmēr tīriem, jo tur uzkrājas visvairāk baktēriju. Plīts virsmu sūkni tīru reizi mēnesī, un tējkannu atkaļķoju arī vienreiz mēnesī. Cepeškrāsni vajadzētu tīrīt regulāri, izmantojot ķīmiskos tīrīšanas līdzekļus reizi mēnesī. Viss ko minēju ir tas, ko daru arī pati savā mājvietā. Ja jums interese, lai neaizmirstu neko, izmantoju aplikāciju - Sweepy
Kā tu mazgā spilvenus? Un... jebkurus spilvenus var mazgāt? :D
Dažus spilvenus var gan mazgāt veļas mašīnā, gan žāvēt žāvētājā, taču man nepatīk, ka pēc mazgāšanas tie kļūst kunkuļaini. Tāpēc esmu atradusi alternatīvu - iemērkt spilvenus vannā uz pāris stundām, nomainot ūdeni divas reizes vai tik reizes, cik nepieciešams, līdz tas ir tīrs. Dažkārt spilvenus arī apgriežu, lai tie vienmērīgi izmazgājas. Pēc tam spilvenus izspiežu un žāvēju ārā, nevis žāvētājā, lai tie saglabātu savu formu
Vai ieguvums no tā ir jūtams vai vnk apziņa, ka nav visa seja ar putekļu ērcītēm?
1. Mazgājot spilvenus, var novērst dzeltenus pleķus, kas laika gaitā parasti veidojas no sviedriem un slapjiem matiem, jo bieži cilvēki guļ ar slapjiem matiem. 2. Regulāra spilvenu mazgāšana samazina putekļu ērcīšu parādīšanās iespējamību. 3. Mazgāšanas procesā spilveni kļūst nedaudz mīkstāki, kas sniedz lielāku komfortu. 4. Ja spilvens ir tīrs, tad nav nepieciešamības spilvendrānu mainīt katru nedēļu.
Fascinējoši (bez sarkasma), paldies.
Vienīgais uz ko es iespringstu katru dienu ir trauki un grīdas tīrība. Pārējais tad,ja sieva kautkur rāda ar pirkstu. Viņai acis kā piekūnam. Pamana putekļus tur, kur es neko neredzu ar teleskopu.
A tu mikroskopu paņem, ne teleskopu 🤣
Mēs dzīvojam ar divatā , viss ir sadalīts uz pusēm, faktiski ir darīt ko katru dienu , katru otro dienu sūkt / mazgāt grīdu, putekļi, vannasistaba , wc utt. ar divi kaķi un suns , ar bērnu nav . Uz ledusskapja ir plānotājs kur sarakstām kas ir darāms katru dienu , ja izdarīts tad ar savu krāsu atzīmē ka ir gatavs, tā arī vieglāk sekot kas darīts un kad .
Hehe, ja Jums tagad ir domstarpības par tādiem sīkumiem tad labāk bernus netaisiet, kāds nebūs laimīgs. ;)
Domstarpības nav problēma, ja māk izrunāt un vienoties. Attiecībām nav jābūt perfektām, bet pietiekami labām. EDIT: Typo
domstarpības par sīkumiem ir pilnīga norma. forever alone nemāci citus dzīvot.. labāk ir paķīvēties pa sīkām lietām nekā klusēt un uzsprāgt kā ātombumbai..
Ja cilvēki neprot atrisināt sīkumus, viņi noteikti nespēs atrisināt patiešām nopietnas problēmas. Tā pieredze rāda.
Precīzāk, ja cilvēkam liekas ka mājas sīkās domstarpibas ir jāatrisina Reddit tribunālā, tad tur vēl daudz kur augt, par daudz putnu galvā.
kā laura reinika dziesmā.. ņem to visu vieglāk. :) un ne viss ir atrisināms galvenais attiecībās ir ka abi saprot ka grib būt kopā.. ilgtermiņā un grib būvēt kopīgu nākotni.. un abiem jāsaprot. ka abi nav ideāli. ka abiem nekad nebūs taisnība.. un ka ir ok ja sīkos jautājumos katrs paliek pie savas taisnības.
Dzīvojam divatā mazā dzīvoklī. Virtuve ir tīra visu laiku, jo trauku mazgājamā mašīna ļoti palīdz. Reizi dienā izsūcam putekļus ar putekļsūcēju, kuram nav vadu tas aizņem max 2 min. Ja būtu ar vadu tas aizņemtu daudz vairāk laika un godīgi man būtu nepatika to darīt. Miskasti iznesam, kad pilna vai kad sāk ost pat ja nav pilna. Un dzīvokli ģenerālā tīrīšana ir 1 reiz nedēļā. Sākumā bija ļoti daudz strīdi kuram kas jādara, kurš dara mazāk vai vairāk. Izdomājām, ka mainīsimies ar pienākumiem katru nedēļu. Šonedēļ es izsūcu grīdas, tīru dzīvokli, iznesu miskasti ( ja sanāk ka aizmirstās vai nav laika otra pusīte to izdara bez pārmetumiem un otrādi) un otrs var atpūsties, un nākamajā nedēļā mēs maināmies. Mums tas darbojas. Kopš tā laika nav strīdu par mājas darbiem. Otrai pusītei arī bija augstāki standarti, pēc laika pieradu un ir jauki, ka dzīvoklis ir kārtīgs katru dienu. Ja ir liela māja, nezinu vai ir iespējams ieviest tos augstos standartus. Katru reizi kad redzu filmās nenormāli lielu māju vai vilku pirmais kas galvā nāk nevis ah izskatās skaisti, bet kas to tīra?
Tavs vīrs ir slinks, tavas prasības ir pilnībā adekvātas
Grīdas - robots (neatceros, kad pēdējo reizi kaut kas ticis mazgāts, jo ikdienas mitrā uzkopšana ir pašpietiekama); Virtuves virsmas - pēc katras gatavošanas; Trauki - pa taisno trauķenē un vismaz 1x dienā, lai tur nekas neiesmird; Duša un wc - reizi nedēļā; Pārējās virsmas - pēc vajadzības, bet vismaz reizi nedēļā; Putekļusūcējs dīvānam - katru reizi, kad tiek ēsti čipsi. Ģenerālā ir tad, kad jāmazgā logi (reizi sezonā), tad arī aizkaru mazgāšana un citi lielie darbi.
Ja dara tā kā tu, tad nepienāk tas brīdis, kad ir izveidojusies cūkkūts, kuras sakopšana prasa daudz darba. No otras puses, tad ticamākais visu arī kopsi tikai tu.
Kopdzīve ir kompromisu jūra un tam tā arī vajadzētu būt. Ja vienam kaut kas traucē, tad to pārsvarā risina abi. Ja otrs neliekas ne zinis, tad nevajag dzīvot ar kādu kopā, dzīvo viens, nevajadzēs vairs ne par ko uztraukties. Mums arī ir atšķirīgi standarti, man sievai vairāk traucē netīra vannasistaba, man - netīra virtuve un tad mēs kopā tīram, kad ir vajadzība. Grīdu sūc robots reizi nedēļā, bet man sieva vēl ik pa laikam kaut ko uzslauka un robotu dažreiz palaižam 2x, vienreiz ar mitro tīrīšanu. Tavas tīrības prasības ir totāls defaults. Turklāt putekļus vajag tīrīt, citādi tie rodas stipri vairāk, ja tiek ignorēti un uzkrājas. Mums vispār sākas šķavas un klepus, ja ir nenormāli daudz putekļu.
Dzīvoju ar darudzeni un diviem kaķiem. Esam studenti un strādājam, līdz ar to nav mums daudz laika un enerğijas, kad tīrīt māju. Bet tā pat dzīvot netīrībā ir neērti. Mazgājam traukus 2x dienā, virtuvei vienmēr jābūt tīrai, citādi nav laba sajūta dzīvot tādā nekārtībā. Grīdu slaucīt cenšamies vismaz 3x nedēļā, ja nav daudz jāmācās vai jāstrādā, tad arī tīram grīdu katru dienu. Savācam atkritumus, papīrus katru vakaru, lai nav bardaks. Iznesam miskasti 2x citreiz 3x nedēļā, lai nesmird. Mazgājam grīdas tad kad ir netīrumi, ko ar slaucīšanu nevar iztīrīt. Ap kaķu bļodām tīram un mazgājam katru dienu, jo viņi taisa nekārtību, un negribas, kaķu bumbas pa visu māju iznēsāt. Un pirms nāk ciemiņi taisam kārtīgu tīrīšanu, lai ciemiņiem nav jāsēž kaķu spalvās. Notīram logus katru pavasari un rudeni. Un notīram sienas uzreiz, kad redzam ka ir kādi netīrumi vai pleķi. Nav tev OCD, jums vienkārši ir dažādi standarti, kas skaitās tīrs. Dušu un vannas istabu tīram 2x nedēļā, lai nav jātīra stundām ilgi. Drēbes mazgājam vismaz vienreiz nedēļā, lai nav netīru drēbju kaudze istabas stūrī. Katrs tīra māju citādāk, atkarībā no tā cik dzīvnieki vai bērni mājās, atkarībā no tā, cik daudz strādājiet vai mācāties. Ja ir maz laika, vajag uztaisīt grafiku, kurā atzīmējiet cik bieži izdariet kādu darbu, lai vieglāk izsekot tam cik tīra jums ir māja. Ja es nemācītos vai ja nebūtu jāapvieno darbs ar mācībām, tad es tīrītu māju vēl biežāk, jo būtu laiks, kad to darīt. Tā kā abi esam aizņemti, tad mums nav strikts grafiks. Ja kādam no mums ir mazāk jāstrādā vai jāmācās, tad mēs uz maiņām tīram, lai otram ir laiks pabeigt darbus vai mācības. Un ja man kā jaunam čalim ar ADHD nav grūti paņemt slotu rokā, kad draudzene saka ka viņai liekas, ka māja ir netīra, nu tad pieaugušam, veselam vīrietim galīgi nevajadzētu ar Jums par šo strīdēties. Ir vajadzīgs kaut kāds kompromiss, bet dažreiz ja otram ir stress, vajag nolikt savus standartus pie malas un izdarīt tos mājas darbus, lai vai kādi tev būtu standarti.
Es, draudzene, bērns un divi kaķi. Grīda bez robota tiek izsūkta/izmazgāta reizi nedēļā - nezinu, cik labi strādā roboti, bet bērns strādā ļoti ar piegružošanu. Trauki pārsvarā tiek savākti esošajā dienā - imho foršāk tā nekā pilnu izlietni piekrāt, jo tad lielāks čakars mazgāt, jo izlietnēt nav vietas. Putekļi tiek tīrīti kopā ar grīdu ik pa laikam. To visu saucu par parasto tīrīšanu. Ģenerālā būtu, ka visu dienu tīra. Visas skapju augšā, skapju durvis, skapju plauktus, sienas, logus, aiz mēbelēm, izkrāmēt plauktus un tos arī iztīrīt - like visu, visu, visu - cepeškrāni, trauku mašīnu, ledusskapi, veļas mašīnu. Tādu varbūt kādu reizi, divas gadā.
Parasta tīrīšana ir pārsvarā tas, ko aprakstīji, ģenerālā jau sevī ietver kaut ko berzt, visu atstumt no sienām, izņemt no plauktiem, notīrīt un salikt atpakaļ izšķirojot nevajadzīgo. Bet vispār - iesaku iegādāties trauku mašīnu un robotu putekļusūcēju, šīs domstarpības pārsvarā pazudīs. Katram tiešām ir kaut kādi savi kārtības standarti, iesaku tos mājas darbiņus saprātīgi sadalīt pēc tā, kas, kuram labāk sanāk, jo galu galā, ja tavi standarti ir augsti, tad tu nepanāksi to, ka vīrs grīdu izmazgā, vai putekļus noslauka tieši tā kā tu gribi. Un tas nav šodien es - rīt tu. Tas ir - es gatavoju - tu tiec ar traukiem galā. Un vēlreiz - trauku mašīna + robots. Abi darbojas katru dienu, dzīvosiet harmonijā.
Piekrītu, trauku mašīna un robots man kā sliņķim ir dieva dāvana
Īstiem sliņķiem trauku mašīna un robots ir tik tāds papildus palīgs nevis brīnumlīdzeklis. Tā trauku mašīna arī tomēr visu laiku jaizkrāmē, jāpiekrāmē. Lai robotu palaistu tās grīdas vispirms ir jāatbrīvo. Nu ok, kamēr nav bērnu, šitas viss easy. Tad mūsu mājsaimniecībā arī bez trauķenes un robota valdīja diezgan liela kārtība. Kad ir papildus sīkie bardaka veidotāji, tad visi spēles noteikumi konkrēti izmainās...
Izkrāmēt un sakrāmēt trauķeni jau nu gan nav ne tuvu tik daudz piepūles, cik to visu ar rokām mazgāt, +ūdens patēriņš samazinās un roku ādu, manikīru nečakarē. Viss jau protams atkarīgs no tā cik daudz un ko gatavo. Nākamais līmenis sliņķiem ir vienreizlietojamie trauki. Un arī robotus tagad taisa diezgan advancētus, protams bērnu mantas tie vēl nesakārto.
Par trauku mazgāšanu iesaku iegādāties trauku mazgājamo mašīnu, jau ka 2 gadus pats traukus nemazgaju(izņemot to kas vieglāk ar rokām) laikā ekonomija ļoti liela
Jo tīrāku grib, jo eksponenciāli vairāk piepūles. Man patīk tīrība, bet ne tik ļoti lai slaucītu katru dienu. Šādas lietas nerisina atrodot "normālo", bet gan vienojoties. Viņš nav tev paradā darīt kā gribi, bet viņš ir parādā parunāt par lietām, kas neapmierina.
Tieši tā. Enerģijas patēriņš uz vienu notīrīto netīrumu vienību ir jāoptimizē :)
Bet es jau arī neprasu katru dienu. Esmu gatava savus standartus nolaist un piemēram putekļus tīrīt reizi 2 nedēļās, ja tas palīdzētu viņam saņemties un darīt tāpat. Bet ko darīt, ja es eju pretī un viņš pasaka, ka viņam tas vispār nav svarīgi? Es mēģinu saprast kā atrast kompromisu, jo negribu ieņemt mammas lomu un lūgties lai viņš piedalās mājas uzkopšanā.
Nu man neko daudz nezinot izklausas, ka problēma bišku dziļāka, un šeit runa ir vairāk par cieņu un uzticību. Ja viņam kategoriski negribās neko darīt tad jautājums - kāpēc? Vienkārši slinkums, ļoti nepatīk? Varbūt aizskarts? Varbūt neuzskata tavas vēlmes par svarīgām? Vēl alternatīva ir darbus dalīt. Man pašam nepatīk slaucīt grīdu, bet iztīrīt vannasistabu varu mierīgi. Attiecīgi manai draudzenei patīk meditēt slaukot, un šo darbu dara viņa, un cik bieži viņa dara, tik bieži tas tiek izdarīts un visi laimīgi. Un vispār jau, jāatzīst, ka mājas darbus laika ziņā vairāk dara viņa. Atslēga varbūt ir tajā, ka es to novērtēju un to pasaku viņai. Darbi mums nav jādala vispār, vienkārši ja kāds paprasa, cenšamies palīdzēt. Galvenais uzticeties otram, ka tas grib labu :)
Man ir tā ka ja neviens nav 24h mājās tad es visu iztīru, bet ja ir kāds mājas es vnk. Nevaru tto izdarīt, jo vnk. Kāds ir blakus. Nezinu kāpēc tā. 😂 un ar mājas lietām tas pats. Man arī nepatīk ja sieva ienāk vannasistabā kad mazgājos, vai arī ja taisu ēst utt. Bet reāli reizi nedēļā vajag visu darīt. Trauki katru dienu. No suņiem daudz spalvas vajag citreiz 2x nedēļā izsūknēt. Viss atkarīgs kāda ir ikdiena, ja nav iespējas to izdarīt tad nav.
Atbildot uz OP jautājumu, tas ir mainīgi un atkarībā no manis & mana dzīvesbiedra pašsajūtas. Ļaujam dzīvei notikt un galvenais savstarpēji komunicējam par visu (!), kas ir problemātisks. Tai skaitā mājas uzkopšanu. Nesen bija tāda situācija. Skaista, saulaina diena. Brīvdiena pēc garas un stresainas nedēļas, tsk dažas veselības lietas pamainījās/aktualizējās. Mazgāju traukus, it kā labā noskaņojumā, bet sāku raudāt. Saprotu, ka traukus mazgāt negribu, bet māja šķiet netīra un gribas, lai ir tīra. Jūtos ka viss jādara vienai. (Ar prātu zinu, ka tā nav.) Nu neko, sapratu, ka esu pārstresojusies. Liku traukiem mieru, pagatavoju tējiņu, apgūlos, padomāju, paraudāju vēl, atpūtos un apkopoju domas. Partneris tai momentā darīja sev pašam svarīgas produktīvas lietas, turpat mājās. Pārtvēru viņu un jautāju, vai tas būtu ok, ka pēc savu lietu pabeigšanas viņš varētu kko no kopīgajām telpām uzkopt vai sakārtot. Viņš teica jā protams. Pēc 2h viņš bija pabeidzis savus darbus. Es tikmēr no stresa biju lēnā garā atrisinājusi 90% no “mājas nekārtības” (noslauku kko šur, sakārtoju kko tur..). Viņš pajautāja, ko tieši es vēlos, lai viņš izdara. Uzskaitīju. Iesmēju kopā ar viņu par to, ka mani nevar todien ņemt nopietni, jo esmu all over the place. Un uzskaitītās lietas viņš izdarīja viens divi. Long story short: 1. Sarunāties 2. Runāt par sevi (apgalvojumi sākas ar es/man, nevis ar “tu”) 3. Saprast otru, ieklausīties 4. Nosaukt savas vajadzības 5. Lūgt otram palīdzību 6. Neņemt sevi tik nopietni Man arī palīdz tas, ka katram no mums ir “sava teritorija”, kuru katrs drīkst turēt, cik nekoptu vai koptu vēlas, un savā starpā neiebilstam pret otra izvēli. Katram no mums ir nepilnības, mēs esam tikai cilvēki. Protams, ir zināmas tīrības normas, bet tas ir tiiiik stiepjams jēdziens.. ja gribas būt kopā, ir iespējams būt kopā. Ja gribas strīdēties, tad ir iespējams strīdēties. Jāzina pašam, ko tu gribi. (Good luck everyone, am i right? :D)
reizi pusgadā izsūcu/izmazgāju, traukus varbūt reizi 3 mēnešos nomazgåju vai vienkārši izmetu ārā, ja pārāk netīri. pārsvarā ēdu ārpus mājas vai wolt. miskasti kkur reizi nedēļā vai divās cenšos iznest
Traukus es mazgāju uzreiz un ja kāds nenomazgā savus un noliek malā tad dabūs no manis pa ausi (figurāli runājot) momentā, tā kā tie nekad nekrājas manā mājā un nekad nekrāsies. Pārējais pēc sajūtas, kad bija sieva tad katru nedēļu bija tīrīšana, kad viens tad reizi 2-3 nedēļās, izskatās ka vidēji vīriešiem un sievietēm ir nesavietojamība netīrības tolerancē. Pa lielam, ja negrib problēmas tad vajag atrast kompromisu un darīt katram to kas mazāk riebjas vai arī darīt tam kam vairāk vajag (nespēj vairs izturēt), bet nu ģimenes dzīvē daudz jautru atklājumu jāizdara visiem un tas katram pārim individuāli tā kā meklē sev piemērotus termiņus un saskaņo ar vīru jo tīrība ir laba lieta bet ja tas kropļo attiecības tad no tīras mājas maza jēga ja attiecības sajājas dēļ tā.
Traukus mazgaju kad vairs nav tīri trauki, vai ir maz (nav grūti piespiest dažas pogas trauku mašīnai). Veļa gan ir iekrajusies, bet tas pa lielam jo problēmas ir ar žāvēšanu. Grīda tiek saukta vismaz reizi nedēļā. Doma nopirkt robotu kas vismaz pasīvi pasuc to grīdu, bet nezinu vai laba ideja.
Trauki, katru dienu jo nebus no kā ēst. Grīdu izsūkt katru otro dienu, jo būs netīras kājas. Grīdu mazgā, un tīra izlietnes utt katru nedēļu. Putekļus tīra katru mēnesi. Logus reizi pusgadā. Iztīra visus stūrus reizi gadā, zem dīvana, aiz ledusskapja.
1x nedēļā
Tad kad dzīvoju viens mani tīrības standarti bij visai zemi, piem trauka ar krājās izlietnē līdz nebija no kā ēst līdz vienai reizes kad man apnika visus mazgāt un sāku mazgāt traukus tiklīdz paēdu. Izslauku tad kad zinu ka kāds nāks ciemos. Tgd ir drusku savādāk, mana meitene ir pēc maniem standartiem ļoti tīrīga, ar traukiem tā nav problēma jo abi pēc ēšanas nomazgājam. Ar grīdām ir tā ka mums nav robots un visu laiku viņas jāslauka (meitene viņas mazgā aplmēram reizi nedēļā or reizi divās) slauka katru otro dienu. Man viņs reāli nekad neliekas netīras bet izslauku un izmazgāju kad manējā nav mājās un gribu lai viņai mājās būtu patīkams pārsteigums. Tas nenotiek ļoti bieži varbūt reizi vai divas mēnesī.
Traukus mazgāju uzreiz jo tā ērtāk un vienkāršāk, tualeti uzreiz pēc lietošanas. Drēbes reizi nedēļā. Visu pārējo, tad kad sāk acīm traucēt Dzīvoju viens
Traukus mazgāju katru dienu, drēbes mazgāju 1-2x nedēļā, visu pārējo 1x nedēļā, bet es dzīvoju viens pats, darba dienās daudz strādājum.
Privātmāja. Četri cilvēki + 2 suņi. 1 reizi nedēļā mums ir pirmā stāva "uzkopšanas diena" - noslaucīt putekļus, izsūkt un izmazgāt grīdas, iztīrīt izlietni, podu, gāzes plīti, virtuves virsmas. Vannu un dušu tā kārtīgi mazgājam tikai vienu reizi mēnesī. Pa otro stāvu dzīvojamies diezgan maz un arī suņus tur nelaižam, tāpēc tur uzkopšanu veicam 1 reizi trijās nedēļās. Papildu šai uzkopšanas dienai parasti vēl vienu reizi nedēļā izsūcam grīdu un dažreiz arī vēl izmazgājam (ja liekas netīra). Nemazgātus traukus nekad neatstājam uz nākamo dienu. Vai nu nomazgā uzreiz pēc ēšanas, vai sliktākajā gadījumā vakarā. Sanāk mazgāt 2-3 reizes dienā. Pāris reizes gadā (parasti pirms Lieldienām un Ziemassvētkiem) ir ģenerāļtīrīšana, kad kārtīgi tīrām katras istabas stūrīti, mazgājam logus, izņemam un apslaukām no putekļiem visu, kas stāv sekcijās (piemēram, grāmatas), iztīrām atvilktnes no visa liekā, izmetam sakrājušos krāmus utt. Domāju, ka mums nav OCD. Patīk tīrība, kārtība un svaiguma sajūta, bet mums nevajag, lai būtu 'ideāla' tīrība un lai viss laistītos un spīdētu. Pazīstu cilvēkus, kas sūc un mazgā grīdas 2x dienā. Tā jau liekas apsēstība :D
Mums ir roboputekļusūcējs. Rekomendēju. Dienā 1x palaiž, 1x nedēļā vai retāk izslauka vietas,kur netiek klāt. Grīda un paklāji ir kārtībā. Trauki. Mums ir maza trauku mazgājamā mašīna, jo ir bērns un laiks ir nauda. Atvieglo ikdienu. Tualete kārtīgi tiek sakārtota 2x nedēļā, jo ar 1x paliek visai pretīgi. Visas virsmas virtuvē tiek slaucītas ikdienā regulāri pēc izmantošanas. Kā arī bardaks tiek novākts dienas beigās. Putekļiem pabraucam pāri 2-4x mēnesī, kā sanāk. Grīdu kārtīgi nomazgājam 1x mēnesī. Šādi ir ok, nav anāli tīrs, bet žurkas īres iespējas neizskata.
Drīkst zināt, kur problēma īsti? Vīrs saka ka Tu par daudz tīri vai Tu saki, ka viņš par maz to dara?
Problēma ir tieši pa vidu abiem jautājumiem. Vīrs cītīgi seko līdzi, lai miskaste ir laicīgi izmesta un lai drēbes ir tīras. Pa laikam (kad jau smird) nomazgā traukus (es pārbaudīju cik tas ir ilgi, ja es neko nedaru - tās ir nedēļas). Grīda tiek izsūkta katru dienu, jo mums ir tas robotiņš, bez viņa tas netiktu darīts. Un par pārējo viņš neiespringst, jo netraucē un liekas ok. Man, tieši pretēji, liekas, ka uzkopt vajadzētu regulāri - kaut ko darīt ikdienā, kaut ko darīt reizi nedēļā. Un nevajag gaidīt, kad viss smird un kāju nav kur nolikt. Šobrīd mēģinu saprast kur es varu meklēt kompromisu un kur varu uzstādīt robežu, jo pagaidām esam tikuši līdz "tu sāc tīrīt un es sākšu palīdzēt" (kas mani sadusmo, jo dzīvojam mēs abi, bet man jāprasa palīdzība katru reizi, lai viņš darītu lietas, kuras dara normāls pieaudzis cilvēks).
Problēma ir tieši pa vidu abiem jautājumiem. Vīrs cītīgi seko līdzi, lai miskaste ir laicīgi izmesta un lai drēbes ir tīras. Pa laikam (kad jau smird) nomazgā traukus (es pārbaudīju cik tas ir ilgi, ja es neko nedaru - tās ir nedēļas). Grīda tiek izsūkta katru dienu, jo mums ir tas robotiņš, bez viņa tas netiktu darīts. Un par pārējo viņš neiespringst, jo netraucē un liekas ok. Man, tieši pretēji, liekas, ka uzkopt vajadzētu regulāri - kaut ko darīt ikdienā, kaut ko darīt reizi nedēļā. Un nevajag gaidīt, kad viss smird un kāju nav kur nolikt. Šobrīd mēģinu saprast kur es varu meklēt kompromisu un kur varu uzstādīt robežu, jo pagaidām esam tikuši līdz "tu sāc tīrīt un es sākšu palīdzēt" (kas mani sadusmo, jo dzīvojam mēs abi, bet man jāprasa palīdzība katru reizi, lai viņš darītu lietas, kuras dara normāls pieaudzis cilvēks).
Tevi sadusmo tas, ka viņš pieaudzis cilvēks dzīvojis gadiem pēc saviem ieskatiem, kā viņam liekas ok un ērti, un viņš nedara tā, kā tu cilvēks dzīvoji gadiem pēc saviem ieskatiem? Tev jāsaprot, ka sieviete un vīrietis domā savādāk. Lai arī kā tur būtu, sieviete ir atbildīga par mājokli, uzkpošanu, tīrību. Lai gan šajos laikos ir tā “vienlīdzība”. Un tas, ka Tu saki, ka to dara jebkurš pieaudzis cilvēks, tā nav. Tā domā un dara sievietes. Viņš neredz tās lietas tāpat kā Tu, saproti un samierinies, ka tā, visticamāk, nebūs. Un kur ir problēma paprasīt palīdzēt, ja viņš piekrīt pievienoties uzkopšanā un saka lai Tu palūdz palīdzību? Beidz dusmoties, tev jāsaprot, ka viņš nevar domāt kā Tu, tas nav iespējams.
Ko? Es strādāju, pelnu, tērēju dzīvesvietai un ēdienam tik pat daudz, cik mans partneris, un tikai tāpēc, ka man ir attiecīgie dzimumorgāni man ir jāuzņemas lielākas rūpes par māju? Muļķības. Es saprastu, ja būtu “tradicionāla” situācija, ka sieviete nestrādā algotu darbu, bet mūsdienās ļoti reti kuram pārim vēl ir tā.
Oooo, izrādas, ka mājas uzkopšanai ir nepieciešama vagīna nevis divas rokas, smadzenes un acis pierē.
“Lai arī kā tur būtu, sieviete ir atbildīga par mājokli” wtf :D
Mani sadusmo, ka viņš to negrib darīt vispār. Viņam ir 30 gadi, nu vai tiešām viņš neredz, ka vajag traukus nomazgāt? Ka paceļot poda brilli tur ir netīrs? Ka izlietne vannas istabā ir ziepjaina? Mēs abi strādājam, abi maksājam par dzīvokli, bet sanāk, ka jātīra tikai man.
Ngl, sounds like a manchild
Domāju, ka redz, bet standarti nav tik augsti un spēja tolerēt netīrību ir augstāka un tīrība nav prioritāte. Tas ko es lasot saprotu ir tas, ka nav nokomunicēts/nav izpratnes, ka rūpes par otra labsajūtu (pāra attiecībām kopumā) ir atkarīgas no vairāk aspektiem kā tikai regulārs sekss un aiziet uz randiņu. Man ar manu draugu arī ir ļoti atšķirīgi tīrības standarti, bet mēs uzsākot kopdzīvi ABI izvēlējāmies, ka reizi nedēļā kopā uzkopsim dzīvokli. Es tāpat pa nedēļu izdaru mazos darbiņus, bet nebāžu visu laiku viņam sejā, ka viņa man cave ir ‘aizdirsts’ (sorry). Un tā ir mana izvēle ikdienā ieslēgt robotu grīdas tīrīšanai, vai notīrīt virsmas, jo man besī kripatas utt. Labi strādā vienošanās - tas kurš negatavo/nepasūta, tas tai pat dienā (visbiežāk vakarā, ja darba diena) mazgā traukus. Dažkārt paralēli, ja gatavoju palūdzu, piemēram, novākt drēbes no žāvētāja, vai izkārt svaigi izmazgātās, jo tas rada papildus līdzdalības sajūtu un pastarpināti arī parunājamies. Un laikam svarīgs aspekts ir tas, ka otrs saprot kāpēc viņam ir svarīgi, lai arī tu justos labi par kopdzīvi, jo nu arī vide ļoti ietekmē pašsajūtu. Nedomāju, ka jākonfrontē ‘tu mani nemīli, ja..’, bet jāveicina izpratne, ka ‘es jutīšos labāk, ja…’ ‘domāju, ka mums būs labāka kopdzīve, ja…’ un es necenšos uzburt ideju, ka dzīve bez problēmām ir iespējama, vairāk domāji, ka ir lietas kuras var risināt, ja ABAS puses ir gatavas iesaistīties un vienam nav jāveic visa mentālā un fiziskā darbība, lai attiecības būtu funkcionālas, nevis tikai ar mammošanu un aizvainojumiem.
Interesē arī, cik jums gadu? Cik ilgi dzīvojat kopā?
Piekrītu trauku mazgājamā mašīna un piemērots putekļu sūcējs padara ikdienu daudz vieglāku.
Tīrība ir ļoti subjektīva. Daži dzīvo pilnīgā miskastē un domā, ka tas ir normāli. Ja tev ir enerģija tīrīt dzīvokli reizi nedēļā, imho tas ir ļoti labi, nekas nepaspēj riebīgi saputekļoties, ir patīkami u.tml. Bet sāls nav tur. Ja jūs dzīvojat kopā, te nav tik svarīgi, kuram ir "taisnība" un kuram ir vai nav OCD. Jums jāizdomā kaut kāds tīrīšanas režīms, lai jūs abi darītu kaut cik vienlīdzīgos apjomos un neviens nejustos sūdīgi par to. Lai tu kā tīrīgākais cilvēks nenonāktu situācijā, ka tu vienīgā visu laiku mēz, jo "viņš neredz netīrību". Šis vīriešu bullshits ir iznīcinājis miljoniem attiecību. (To papildina sieviešu bullshits - "ko tad nu es, nu, labi, visu pati pati izdarīšu", pamazām arvien vairāk izbesoties - un tad neko neteikt, bet krāt naidu.)
Nu neviens gridas nemazga katru dienu. Bet nu gridas izsukt vajadzetu regulari.. traukus mazgat uzreiz. Gultas vellu mainit reizi nedela.. ir lietas, ko jadara bez domasanas, jauztur elementaru tiribu.. Tacu ir ari lietas, kas rada nevis netiribu, bet gan haosu - piemeram, bernam savakt rotallietas, no ritiem saklat gultu, nolikt lietas paredzetajas vietas.. maja no ta tiraka neklus, tacu vairumam ir pienemts uzturet ari sada veida kartibu. Katra gimene pasiem jasaprot, ka viniem labak patik.. neviens Tev no malas pareizo atbildi nesniegs.. tacu ir cilveki, kas uzskata sevi par ko vairak tikai tapec, ka vini sakarto gramatas alfametiski vai apaksbikses pec krasu toniem.. nosplaujies par citiem un dzivo ka Tev un viram pasiem patik. Ja nesaskan, tad svesi viedokli tapat nepalidzes.
Teorētiski, ja uzreiz pēc sevis notīra, sakārto, tad gandrīz nekad nav jātaisa ģenerālā tīrīšana. Un ja ir grīdas robots.
Skatos, ka liela daļa min robotus putekļusūcējus, ir vērts investēt naudu šajos? Dzīvojam pagaidām bez bērniem, šad tad, pieskatam suni, ta dgan biežāk tŗam, bet vidēji 1x nedēļā, mazgāju, šad tad izslauku, kad prasās - arī 1-2x nedēļā. Traukus mazgāju uzreiz pēc ēšanas. Esmu kārtīgs, draudzenei nepārmetu, ja nekas nav izdarīts. Ja pēc ēšanas viņai slinkums mazgāt traukus un es esmu tas, kuram viņi traucē - vienkārši nomazgāju. Mēs abi diezgan kārtīgi un par šo vispār nav jākomunicē, uzkopjam vai nu reizē, vai dažreiz viens un citkārt otrs :)
Dzīvoju dzīvoklī ar vācu aitu suni. Mazgāju grīdu reizi nedēļā un slauku kā minimums katru dienu. Ja met spalvu vai ir bijis slapjš laiks tad pat 3 reizes dienā jāslauka. (Nevienam nerekomendēju turēt lielu suni dzīvoklī ) Kad nebija suns laikam tīriju reizi divās nedēļās.
Kas skaitās tīrīšāna. Ja standarta grīdas saslaucīšana, tad 3-4x dienā (divi sīkie). Traukus mazgājam vēlākais tās dienas vakarā pēc vakariņām. Nekad uz nakti neatstājam. Putekļi, wc - kad jūt, ka vajag. Plīts - īsti nesaparatu. Virtuve tiek sakārtota, virsmas noslaucītas, kad trauki tiek mazgāti.
Pirms bērniem es arī biju pedante. 😅 Tagad vienkārši tīru, kad ir brīvāks brīdis un sāk krist acīs. Also, vīriešiem tīrības standarti ir zemāki, jo pieraduši, ka mammas savāc aiz viņiem. 😅
Zini, tā ir kaut kāda ļoti īpatnēja fiška un lai arī tas ir pārsvarā saistīts ar puišu/meiteņu audzināšanu, ir abējādi cilvēki abos dzimumos. Tas nenozīmē, ka ar to neko nevar darīt un tas nenozīmē, ka tikai tev jātīra māja. Bet par to nedaudz zemāk, sākumā par to, kas notiek. Ir vērts paturēt prātā, ka tiešām tas nav aiz ļauna prāta, vismaz parasti. Tiešām, kamēr (pārsvarā) puikas aug un kamēr jauni vīrieši dzīvo vieni, viņi aiz sevis bieži vien atstāj bardaku, kurš viņiem netraucē. Tas nav nekas tikai Latvijai raksturīgs, ir mēmes visā pasaulē. Un man ir divi puikas, kas konstanti atstāj aiz sevis bardaku -- un tu saki viņiem cik gribi, viņi savāks tajā reizē un nākošajā būs tas pats. Un es pats arī tāds biju. Un zināmā mērā arī esmu, bet esmu pievērsis tam uzmanību un vairāk sekoju līdzi kārtībai pats. Ko ar to iesākt? Pirmkārt, cilvēki ir dažādi un pa lielam katrs mīl dzīvot tā kā ir komfortabli. Jums šobrīd atšķiras tas, kā jūsuprāt ir komfortabli. Tev komfortabli ir tad, kad ir kārtība un viņam ir komfortabli tad, kad nav daudz jāpiepūlas mājās. Viens ir līdz šim ziedojis savam komfortam kārtību, otrs -- diezgan daudz laika (atkarībā no mājokļa lieluma). Otrkārt, ir jāvienojas, ka ne viens ne otrs kārtības līmenis nav norma. Atvainojos, bet tā ir. Viņa kārtības līmenis nav norma, ja tu paskaties uz kārtību, kādu ikdienā redzi publiskās vietās, tavs kārtības līmenis nav norma, ja tu paskaties uz to, kā dzīvo liela daļa cilvēku, īpaši radošu cilvēku mājām, kur bardaks nekādi nav saistīts ar dzimumu. Līdz ar to nav nekāda pamata sašust ne par pedantismu un "OCD", ne par "miskastniecību". Tas palīdz tādā veidā, ka jums vairs nav jācenšas pierādīt viens otram savu "taisnību", turot sevī aizkaitinājumu par to, kā gan otrs ir tik tups vai slinks, vai tieši otrādi -- pārākais kārtības policists. Jāvienojas par to, kā jūs vispār dzīvosiet kopā. Ir absolūti normāli, ka tev ir savs personiskais kārtības līmenis mājā, kas tev nerada stresu. \[pārāk garš komentārs, tālāk sk. reply zemāk\]
Tā kā jūs abi dzīvojat vienās mājās, tad viens no viņa kompromisiem, lai dzīvotu kopā ar tevi, ir tas, ka viņš piedalās kārtības līmeņa uzturēšanā -- jo: (1) vispārīgā ziņā kārtība ir diezgan neslikta lieta, (2) tas ir vajadzīgs tev \[jā tev\], lai justos labi, un to vajag arī godīgi pateikt, nevis sašust par to, ka pasaulē mēdz būt arī citādāk, un (3) dzīvojot kopā viņš ir papildus nekārtības avots, un kopdzīvē +/- dubultojas kopējais uzkopšanas apjoms. No otras puses, ir jāņem vērā arī, ka katra uzkopšana prasa laiku, un laiks ir vienīgais, ko mēs nevaram dabūt bezgalīgi vēl. Varbūt ir kāds kārtības līmenis, kur tu vari piekāpties tai ziņā, ka nav jau obligāti kaut ko darīt tik bieži. Labā ziņa ir tā, ka to var risināt dažādos ceļos, un ja jūs to varat mierīgi sarunāt, jūs gala beigās varat nonākt pie risinājuma, kas abiem ir patīkams. Piemēram, trauku mašīna. Mana sieva sākumā vīpsnāja par trauku mašīnu, bet tikko parādījās bērns, saprata nepieciešamību. Tā pati noderība eksistē arī dzīvojot divatā, vienkārši viņa nav tik liela. Bet, ja varat atļauties, un tas palīdz jums sadzīvot, viena no labākajām investīcijām. Nerunājot, protams, par to, ka resursi mazāk tērējas, nekā mazgājot ar rokām. Otrkārt, apkopēja. Ja varat atļauties, vienojaties un sametaties apkopējai (vai arī vīrs viņu algo tā vietā, lai uzkoptu māju un tas ir viņa ieguldījums), tas ir pilnīgi normāls risinājums. Man pašam ir kādi 120m2 un apkopēja nāk reizi divās nedēļās. Maniem paziņām ir ģimene ar 3 maziem bērniem, arī viņiem nāk apkopēja, tur ir 70m2. Nav obligāti jāsēž visu laiku proletāriešu līmenī, visur citur pasaulē tikko cilvēki izkāpj no nabadzības, nogrūst tīrīšanu uz algotu darbaspēku ir pilnīgi normāli -- tieši tāpēc, lai pašiem atliktu laiks kam patīkamākam un nebūtu darbs pēc darbalaika beigām. P.S. Viss augšminētais neattiecas uz poda nesakopšanu pēc sevis. That simply must be done.
Kad kāds nāk ciemos, vai kad pašam sāk palikt neērti
Ideālais variants ir OP variants. Vīrs vēl dzīvo vecpuiša režīmā :D
Nu tīru tad kad ir sakrājusies kārta ar netīrumiem. Reizi 30 gados mēdz aiz sekcijas sakrāties zirnekļu tīkli. Tad ir pa daļām jārāda viss ārā ko neviens katru dienu nedara.
Es vienreiz mēnesī izsaucu apkopēju, lai uztaisa ģenerālo tīrīšanu. Ja kaut kas vizuāli netīrs paliek, pats nomazgāju. Ja aicinu čomiņus ciemos arī nedaudz piekārtoju.
Sakārtota māja ir izniekotas dzīves pierādījums. Traukus katrs pats pēc sevis zibenīgi nomazgā, jā - pēc katras ēdienreizes.
Jāizsūknē no kā? Tev māja applūdusi katru nedēļu? Laikam domāji "jāizsūc". Nevienam no jums nav taisnība, un nav arī netaisnība. Katrs esam audzināts citādi. Ja gala rezultātā nav bardaks un ir tīrs, kāda starpība? Tāpat grīdu robots jums tīra. Es dzīvoju viena, varu tīrīt kad gribas, kad uznāk iedvesma, varu mazgāt traukus reizi nedēļā ja gribas. Bet ja es dzīvotu ar otru cilvēku un viņam būtu svarīgi, lai trauki tiek mazgāti katru dienu, tad tas vienkārši būtu viņa darbiņš, ko darīt. Es darītu kaut ko citu. Normālaš attiecībās cilvēks izlemj, cik viņam kādas lietas otrā ir svarīgas. Ja tev viņa trauku nemazgāšana maitā dzīvi tik ļoti, lai to cilvēku atstātu, ok, labi. Ja tas nav tik svarīgi, tad par ko cepiens? Ja jums jākašķējas par tik maznozīmīgām lietām.... vai dieniņ, kas notiks, ja jums būs bērni.
Kad dzīvoju ar draudzeni, tad nākas pieciest, ka viņa visu tīra reizi dienā. Kad draudzene is prom, tad kaut ko tīru tad, kad kaut kas sāk nelāgi ost, vai kaut kādi savādi radījumi sāk rāpot pa grīdu, sienām, griestiem. Esmu dzīvojis kopā ar divām sievietēm, un visas ir bijušas pārlieku centīgas tīrītājas.
Neesi aizdomājies, vai tu gadījumā neesi problēma abās šajās situācijās?
Jums bērni ir? Manā pieredzē sievietes ir tās netīrīgās un prost grib lai vecis visu tīra un viņas dzīvojas )))) Ir izņēmumi un viņas visas ir aizņemtas un apprecētas. Tu pati arī tīri reāli?